Latvijas muižu komunikācijas prakse sociālajos medijos

Abstract

Darba tēma ir Latvijas muižu komunikācijas prakse sociālajos medijos. Darba mērķis ir izpētīt un analizēt Rūmenes muižas un Nurmuižas komunikācijas praksi sociālajos medijos un noskaidrot sociālo mediju lomu muižu komercpraksē. Teorētiskās pieejas ietvaros ir izmantoti tādu pētnieku kā Praude V., Šalkovska J., Lihtonens J., Herbsta D. un citu autoru pētījumi un publikācijas. Pētījuma metodoloģijā ir izmantotas trīs pētījumu metodes: kvantitatīvā kontentanalīze, strukturētā intervija un aptauja. Galvenie pētījuma rezultāti ir, ka sociālie mediji ir nozīmīgs komunikācijas un mārketinga instruments, kas palīdz uzturēt labu komunikāciju un veicina klientu piesaisti. Tika secināts, ka Nurmuižas pils aktivitāte sociālajos medijos ir 3,7 reizes lielāka nekā Rūmenes muižai, līdz ar to, viņiem ir 5 reizes lielāks “Patīk” skaits un 7 reizes lielāks “Share” skaits un 3 reizes lielāks svinību skaits gada laikā nekā Rūmenes muižai. Atslēgvārdi: Rūmenes muiža, Nurmuižas pils, sociālie mediji, komunikācija, integrētais mārketings.

The topic of the paper is “The communication practices of Latvian manors”. The aim of the paper is to study and analyse the communication practices of Rūmene Manor and Nurmuiža Manor in social media and to determine the role of the social media in their commercial practice. Theoretical framework is based on works of scholars like Praude V., Šaltovska J., Lihtonens J., Herbsta D., etc. The methodology of the research includes three methods: quantitative content analysis, structured interview, and survey. The research showed that social media are an important communication and marketing tool that helps to maintain good communication and attract customers, and that Nurmuiža’s activity in social media is 3.7 times higher than Rūmene’s: they have 5 times more Likes and 7 times more Shares, and 3 times more celebrations in a year than in Rūmene. Keywords: Rūmenes Manor, Nurmuižas pils, social media, communication, integrated marketing.