Dziļviltojumi manipulēšanai ar informāciju: auditorijas medijpratība un ekspertu viedoklis

Abstract

Darba mērķis ir izzināt kopīgās pazīmes dziļviltojumu video, noskaidrot auditorijas medijpratību un informētību par dziļviltojumiem, kā arī iegūt eksperta viedokli par dziļviltojumiem un to ietekmi informācijas manipulēšanai. Teorētiskā daļa sastāv no literatūras apkopojuma par dziļviltojumiem, dezinformāciju un medijpratību. Pētījuma rezultāti iegūti, veicot kvalitatīvo kontentanalīzi internetā atrodamajiem dziļviltojumu video, veicot fokusa grupas diskusijas ar Rīgas iedzīvotājiem un Latvijas reģionu iedzīvotājiem, kā arī intervējot NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecāko ekspertu Gundaru Bergmani-Korātu. Pētījums atklāj, ka dziļviltojumu noteikšanai nepastāv kritēriji, kas novērojami visos gadījumos, taču, lai izvērtētu video patiesumu jāpievērš uzmanība vairāku faktoru kopumam, tostarp video kontekstam, personas mutei, balsij, vaigiem un pierei, acīm un uzacīm, sejas apmatojumam un matiem, kā arī atsevišķos gadījumos uzmanību vērts pievērst arī personas mirkšķināšanai, niansēm fonā, personas brillēm, kā arī dzimumzīmēm uz sejas. Pētījuma auditorija, kuru veidoja 6 Rīgas iedzīvotāji un 6 Latvijas reģionu iedzīvotāji, pētījuma laikā guva izpratni par dziļviltojumiem un daļēji spēja atpazīt patiesus video no dziļviltojumiem.

The aim of the work is to find out the common characteristics of deepfake videos, to find out the audience's media literacy and awareness of deepfakes, as well as to get an expert's opinion about deepfakes and the influence of information manipulation. The theoretical part consists of a collection of literature on deepfakes, disinformation and media literacy. The results of the research were obtained by conducting a qualitative content analysis of deepfake videos found on the Internet, conducting focus group discussions with residents of Riga and the residents of Latvian regions, as well as interviewing the senior expert of the NATO Strategic Communication Center of Excellence, Gundars Bergmanis-Korats. Research reveals that there are no criteria for detecting deep fakes that can be observed in all cases, but to evaluate the veracity of a video, attention has to be paid to a set of factors that exist - the context of the video, the person's mouth, voice, cheeks and forehead, eyes and eyebrows, facial hair, and in some cases, attention needs to be paid to a person's blinking, nuances in the background, a person's glasses, as well as birthmarks on the face. The audience of the study, which consisted of 6 residents of Riga and 6 regions of Latvia, gained an understanding of deepfakes during the research and was partially able to recognize real videos from deep fakes.