Klimata inženierijas ietekmes uz vidi novērtējuma ietvars

Abstract

Siltumnīcefekta gāzu piesaiste, kas ANO Klimata starpvaldību padomes modelētajos scenārijos ir absolūti nepieciešama, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5°C vai 2°C, pasaulē tiek sekmēta daudz lēnāk nekā paredzēts. Latvijas Klimata likumprojektā ir paredzēta oglekļa piesaistes metožu izmantošana, tomēr tehnoloģiski novatoriskas pieejas netiek prioritizētas. Arī pretrunīgi vērtētās Saules radiācijas modificēšanas metodes var strauji nonākt pasaules valstu dienaskārtībā, jo nepietiekami iegrožoto klimata pārmaiņu radītie apdraudējumi cilvēkiem un videi strauji pieaug, līdz ar to Latvijas sabiedrībā jābūt skaidram priekšstatam par šīm tehnoloģijām un to iespējamo ietekmi. Pētījuma gaitā veidoti angļu valodā pieejamas literatūras pārskatā un vietējās situācijas analīzē balstīti ietvari abu minēto klimata inženierijas pieeju ietekmes uz vidi novērtēšanai Latvijā, kā arī sagatavoti priekšlikumi tālākai procesa virzībai, tādējādi sperot pirmo soli ekspertu, citu ieinteresēto un iesaistīto pušu, kā arī plašākas sabiedrības iesaistei šajā diskursā. Pētījumā akcentēta Eiropas dimensija, paredzot tā rezultātu tālāku izmantošanu pilsoniskās sabiedrības vadītā konceptuālā klimata inženierijas metožu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā Latvijā.

Greenhouse gas removal, which is critical to limit global warming to 1.5°C or 2°C in the scenarios modelled by the UN Intergovernmental Panel on Climate Change, is being deployed much more slowly than expected. In Latvia, the forthcoming Climate Law foresees the use of land-based carbon removal technologies, but technological innovation is not prioritised. The controversy of possible solar radiation modification may also rapidly become the top priority in countries around the world as the risks to people and the environment increase rapidly due to insufficient climate change mitigation measures, thus Latvian society needs clear understanding of these approaches and their impact. The study provides frameworks for assessing the environmental impacts of the two climate engineering approaches in Latvia, based on a review of the literature available in English and on assessment of local situation. It proposes a way forward, taking a first step towards engaging experts, other stakeholders and interested parties, as well as the wider public, in this discourse. The study highlights the European dimension, with a view to further use of its results in a civil society-led conceptual environmental impact assessment procedure for climate engineering methods in Latvia.