Studiju un bērnu kopšanas apvienošanu ietekmējošie faktori: Latvijas augstskolu piemērs

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir izzināt/noskaidrot, kādi faktori ietekmē to, ka studentes, kas dzemdējušas bērnu studiju laikā turpina, vai, tieši pretēji, neturpina studijas. Darbā izmantota feministiskā aprūpes ētika un ar to saistītie jēdzieni “aprūpe” un “trīskāršā maiņa”, kā arī dažādu līdzīgu pētījumu rezultāti. Darba gaitā autore veica 10 padziļinātās intervijas ar sievietēm, kuras studiju laikā dzemdējušas bērnu. Rezultātā autore secina, ka aprūpes pienākumi negatīvi ietekmē studentu – māšu akadēmisko karjeru un padara augstākās izglītības ieguvi sarežģītu, studentes – mātes saskarās ar daudz un dažādām grūtībām, kuras rodas atbalsta trūkuma un dažādu citu apstākļu dēļ, kā arī sievietes vieno atbalsta mehānismi, kas palīdz turpināt studijas, tie ir ģimene, studiju biedri un pasniedzēji, kas palīdz turpināt studijas. Atslēgas vārdi: studentes - mātes, atbalsta mehānismi, augstākā izglītība, faktori.

The aim of the bachelor thesis is to investigate the factors that influence whether students who have given birth during their studies continue or, on the contrary, do not continue their studies. The thesis draws on the theory of feminist care ethics and the related concepts of 'care' and 'triple shift', as well as the results of various related studies. In the course of her work, the author conducted 10 in-depth interviews with women who had given birth during her studies. The author concludes that caring responsibilities have a negative impact on the academic careers of student mothers and make higher education more difficult, that student mothers face many different difficulties due to lack of support and other circumstances, and that women have support mechanisms to help them continue their studies, such as family, fellow students and lecturers to help them continue their studies. Keywords: student mothers, support mechanisms, higher education, factors.