dc.contributor.advisor | Auers, Daunis | |
dc.contributor.author | Gailīte, Kate | |
dc.contributor.other | Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte | |
dc.date.accessioned | 2023-09-05T01:08:00Z | |
dc.date.available | 2023-09-05T01:08:00Z | |
dc.date.issued | 2023 | |
dc.identifier.other | 95202 | |
dc.identifier.uri | https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/64026 | |
dc.description.abstract | Darba tēma: “Krāsaino revolūciju salīdzinājums Postpadomju valstīs 1989-2020. Gruzijas, Ukrainas, Moldovas, Krievijas, Maķedonijas un Armēnijas gadījumi.” Mērķis: izpētīt, kādi ir priekšnoteikumi sekmīgam iznākumam krāsainajās revolūcijās postpadomju telpā. Teorētiskā pieeja: teorētiskajā izpētē analizēti teorētiskie pamati nevardarbīgās pretošanās konstruktam un metodēm, atziņas par Krievijas lomu krāsaino revolūciju fenomenā, analizēta postpadomju sindroma pieeja, atziņas par postpadomju telpas raksturīgākajām iezīmēm periodā pēc PSRS sabrukuma, kā arī pētījumi un to atziņas par krāsainajām revolūcijām. Izmantotās metodes: gadījuma izpēte, salīdzinošā izpēte un datos pamatotās teorijas metode. Rezultāti: faktori, kas nosaka krāsaino revolūciju izdošanos ir - civilās sabiedrības attīstība, aktīva jauniešu, studentu populācija, starptautisko NVO darbība valstī, režīma pieļauts politiskais plurālisms vai zināma politisko brīvību pakāpe, starptautiskās sabiedrības atbalsts un Rietumu finansējums demokrātiskajām iniciatīvām. Bet tie, kas drīzāk veicina to neizdošanos, ir starptautisko NVO darbības ierobežošana attiecīgajā valstī, kā arī tas, ja pret valdošo režīmu cīnās prokrieviski orientēts spēks. | |
dc.description.abstract | Thesis topic: “Comparison of color revolutions in post-Soviet countries 1989-2020. The cases of Georgia, Ukraine, Moldova, Russia, Macedonia and Armenia.” Aim of the work: to research the preconditions for a successful outcome of the color revolutions in the post-Soviet space. Theoretical approach: in theoretical research is analyzed the theoretical basis of the construct and methods of nonviolent resistance, scientific insights into Russia's role in the phenomenon of color revolutions, the post-Soviet syndrome approach, and scientific insights into the post-Soviet space after the collapse of the USSR. Methods used: case study, comparative study and grounded theory. Results: the factors that determine the success of the color revolutions are the development of civil society, politically active population of young people and students, the activities of international NGOs in the country, the regime's enabled political pluralism or a degree of political freedom, the support of the international community and Western funding for democratic initiatives. But those who tend to contribute to their failure are the restriction of the activities of international NGOs in the country, as well as the pro-Russian force fighting the ruling regime. | |
dc.language.iso | lav | |
dc.publisher | Latvijas Universitāte | |
dc.rights | info:eu-repo/semantics/openAccess | |
dc.subject | Politikas zinātne | |
dc.subject | krāsainā revolūcija | |
dc.subject | autoritārs režīms | |
dc.subject | Krievija | |
dc.subject | starptautiskās NVO | |
dc.title | Krāsaino revolūciju salīdzinājums postpadomju valstīs 1989-2020 . Gruzijas, Ukrainas, Moldovas, Krievijas, Maķedonijas un Armēnijas gadījumi | |
dc.title.alternative | Comparison of color revolutions un post-Soviet countries 1989-2020. The cases of Georgia, Ukraine, Russia, Macedonia and Armenia | |
dc.type | info:eu-repo/semantics/bachelorThesis | |