Atmiņas institūciju digitalizācijas politika un stratēģija: Baltijas valstu piemērs

Abstract

Pētījuma “Atmiņas institūciju digitalizācijas politika un stratēģija: Baltijas valstu piemērs” mērķis bija analizēt un salīdzināt digitalizācijas politikas un stratēģiju praksi, efektivitāti un problēmas Baltijas valstu institūcijās. Empīriskā pētījuma veikšanai maģistra darba ietvaros tika izmantotas daļēji strukturētās intervijas, nepārtrauktā salīdzinošā analīze un kvalitatīvā kontentanalīze. Pētījuma rezultāti parāda, ka visās trīs Baltijas valstīs ir izstrādātas kultūras mantojuma digitalizācijas politikas un stratēģijas, kas sekmē procesa norisi. Pamatojoties uz pētījuma gaitā iegūtajiem datiem, Baltijas valstis iekļauj Eiropas Savienības vadlīnijas valsts nacionālajos dokumentos, kā arī lielākajā daļā gadījumu sasniedz nospraustos mērķus.

The aim of the study "Digitization policy and strategy of memory institutions: the example of the Baltic States" was to analyze and compare the practice, efficiency and problems of digitalization policy and strategies in the institutions of the Baltic States. Semi-structured interviews, continuous comparative analysis and qualitative content analysis were used for the empirical research within the framework of the master's thesis. The results of the study show that policies and strategies for digitalization of cultural heritage have been developed in all three Baltic states, which facilitate the process. Based on the data obtained during the research, the Baltic states include the European Union guidelines in their national documents, and in most cases they achieve the set goals.