Bruņotā pretošanās kustība Aizputes apriņķī 1945. - 1946. gadā: Friča Androvska un Pētera Gibžes grupu piemērs

Abstract

Bakalaura darba “Bruņotā pretošanās kustība Aizputes apriņķī 1945. - 1946. gadā: Friča Androvska un Pētera Gibžes grupu piemērs” mērķis ir izpētīt Friča Androvska un Pētera Gibžes nacionālo partizānu grupu darbību no to izveides līdz sagrāvei. Pētījuma laikā tika noskaidrots, ka abas grupas tika izveidotas 1945. gada maijā – jūnijā no personām, kuras vācu okupācijas laikā bija strādājušas civilajā pārvaldē vai dienējušas policijas un militārajās struktūrās. Friča Androvska grupa savas darbības laikā izvērsa gan bruņoto, gan nevardarbīgo pretošanos, savukārt, Pētera Gibžes grupa galvenokārt pieturējās pie nogaidīšanas taktikas. Androvska grupas sagrāves galvenais iemesls bija konspirācijas trūkums un partizānu taktikas nepārzināšana, bet Gibžes grupas sagrāve saistāma ar čekas aģenta Marģera Vītoliņa iefiltrēšanos Kurzemes nacionālo partizānu vidū.

The aim of the Bachelor's project thesis “Armed resistance movement in Aizpute county during year 1945 to 1946: based on example of group unions of Fricis Androvskis and Pēteris Gibže” is to study the activities of the national partisan groups of Fricis Androvskis and Pēteris Gibže from their creation to their destruction. During the research, it was established that both groups were formed in May - June 1945 from persons who had worked in the civil administration or served in the police and military structures during the German occupation period. Fricis Androvskis group developed both armed and non-violent resistance during its activity, while Pēteris Gibže’s group mainly stuck to wait-and-see tactics. The main reason for the defeat of Androvski's group was the lack of conspiracy and partisan tactics, while the defeat of Gibže's group was connected with the infiltration of KGB in-disguise agent Marģers Vītoliņš among the Kurzeme national partisans.