Medicīniskās spēles efektivitāte bērnu trauksmes mazināšanai pirms medicīniskās manipulācijas un bērna uzvedības novērtējums
Author
Balčūna, Annija
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Pirsko, Laura
Date
2023Metadata
Show full item recordAbstract
Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot Medicīniskās spēles efektivitāti bērnu trauksmes mazināšanai pirms medicīniskās manipulācijas, kā arī papildus izdalīt bērnu uzvedības īpatnības, kas ir saistītas ar bērnu trauksmi pirms paredzētās procedūras. Pētījuma izlasi veidoja 81 Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pacients vecumā no 5 līdz 17 gadiem. No visiem dalībniekiem 35 bija grupā, kuri pirms plānotās medicīniskās manipulācijas saņēma Medicīniskās spēles pakalpojumu, savukārt 46 bērni to nesaņēma. Izmantotās metodes: Amsterdamas pirmsoperācijas trauksmes un informētības skala, Jauno vizuālās trauksmes seju skala (bērna trauksmes pašnovērtējumam pirms medicīniskās manipulācijas, pirms Medicīniskās spēles un pēc tās), Bērna uzvedības novērtējuma aptaujas vecāku forma. Iegūtie rezultāti apstiprina pētījumā izvirzīto hipotēzi, ka bērni, kuri saņēma medicīniskās spēles sesiju, savu trauksmes līmeni pirms medicīniskās manipulācijas novērtēja statistiski nozīmīgi zemāk, salīdzinot ar bērniem, kuri medicīniskās spēles sesiju nesaņēma. Atbildot uz pētījuma jautājumiem, tika noskaidrots, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība starp bērna sākotnējo trauksmes pašnovērtējumu un vecāka novērtēto bērna trauksmi. Tāpat arī tika atrasts, ka bērna pašnovērtējums par trauksmes līmeni pirms plānotās medicīniskās manipulācijas bija statistiski nozīmīgi saistīts ar somatisko raižu un uzmanības nenoturības skalu. Vecāka novērtētā bērna vajadzība pēc informācijas bija statistiski nozīmīgi saistīta ar bērna trauksmes skalas rādītājiem, savukārt vecāka vajadzība pēc informācijas bija statistiski nozīmīgi pozitīvi saistīta ar vairākām bērna uzvedības novērtējuma skalām: trauksmes, noslēgšanās un attiecību problēmu skalu. Datu analīzē tika atklāts arī tas, ka bērna uzmanības nenoturības rādītāji statistiski nozīmīgi prognozē trauksmi pirms medicīniskās manipulācijas, izskaidrojot 8% no tās. The aim of this study was to find out efficiency of Medical play in reducing children's anxiety before medical manipulations, as well as to additionally find out children's behavioral characteristics that are associated with children's anxiety before the planned procedure. The study involved 81 children's hospital patients aged 5 to 17 years. Of all the participants, 35 were in the group that received the Medical play session before the planned medical manipulation, while 46 children did not. Methods used: Amsterdam preoperative anxiety and information scale, A novel visual facial anxiety scale (for self-assessment of child's anxiety before medical manipulation, before and after Medical play session), Child Behavior Checklist parent report form. Results confirm the hypothesis that children who received Medical play session rated their anxiety level before the medical manipulation as statistically significantly lower, compared to children who did not receive Medical play session. In addition, the study found that there was a statistically significant positive relationship between the child's initial self-reported anxiety and the parent's rated child anxiety. Also, child's self-assessment of the level of anxiety before the planned medical manipulation was statistically significantly related to the scales of somatic complaints, anxiety and attention problems. The child's need for information assessed by the parent was statistically significantly related to the child's anxiety scale scores, while the parent's need for information was statistically significantly positively related to several child behavior assessment scales: anxiety, withdrawn and social problems. The data analysis also revealed that the child's attention problems scores were statistically significant predictors of anxiety before medical manipulation, explaining 8% of it.