Ieslodzīto sieviešu kriminālās uzvedības recidīvisma saistība ar uztverto sociālo atbalstu un psiholoģisko labklājību

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot vai un kāda pastāv saistība starp ieslodzīto sieviešu kriminālas uzvedības recidīvismu, uztverto sociālo atbalstu, uztverto instrumentālo atbalstu un psiholoģisko labklājību. Papildus tika aplūkoti sociāldemogrāfiskie rādītāji. Pētījumā piedalījās 49 ieslodzītas sievietes (N=49) vecumā no 19 līdz 69 gadiem (M = 36,5; SD = 9,9), kuras ir izdarījušas vairāk kā vienu likumpārkāpumu (vidējais kopējais saņemtais sodu skaits M = 10,65; SD = 9,05). Darbā tika izmantoti trīs datu ievākšanas instrumenti: Vispārējā informācijas aptauja, Daudzdimensionālā sociālā atbalsta skala, Psiholoģiskās labklājības aptauja un Instrumentālā atbalsta aptauja ieslodzījumā esošām sievietēm. Pētījuma rezultāti norāda, ka augstāks kopējais uztvertā sociālā atbalsta līmenis ir saistīts ar augstāku psiholoģiskās labklājības līmeni, savukārt augstāks uztvertais instrumentālais atbalsts ir saistīts ar zemākiem uztvertā sociālā atbalsta un psiholoģiskās labklājības līmeni. Statistiskā regresija liecina, ka uztvertais sociālais atbalsts no citiem nozīmīgiem cilvēkiem ir nozīmīgākais psiholoģiskās labklājības prognozētājs, izskaidrojot 21% no tās. Kopējais sodu skaits ir negatīvi saistīts ar psiholoģiskās labklājības dzīves mērķa izjūtas dimensiju un uztvertā sociālā atbalsta apakšskalu “Atbalsts no draugiem”. Psiholoģiskās labklājības personības izaugsmes dimensija veido negatīvu saistību ar laika periodu starp pēdējām divām sodāmībām. Tiek apspriestas iegūto datu saistības, kā arī priekšlikumi turpmākiem pētījumiem. Atslēgas vārdi: kriminālās uzvedības recidīvisms, uztvertais sociālais atbalsts, uztvertais instrumentālais atbalsts, psiholoģiskā labklājība

The purpose of this study was to examine the relationship between recidivism of the criminal behaviour of imprisoned women, perceived social support, perceived instrumental support and psychological well-being. In addition, socio-demographic indicators were examined. The study involved 49 imprisoned women’s (N = 113), aged 19 to 69 years (M = 36,5; SD = 9,9) who have committed more than one offence (average total number of received penalties M = 10,65; SD = 9,05). The study uses three research instruments: General survey of information, Scale of Psychological Well-Being, Multidimensional Scales of Perceived Social Support and Instrumental support survey for imprisoned women. The results of the study indicate that higher level of perceived total social support is related to higher level of psychological well-being, while higher level of perceived instrumental support is related to lower level of perceived social support and psychological well-being. Statistical regression shows that perceived social support from other important people is the most significant predictor of psychological well-being, explaining 25% of it. The total number of received penalties is negatively related to the psychological wellbeing dimension of purpose in life and the perceived social support sub-scale “Support from friends”. The psychological well-being dimension of personal growth is negatively related to the period between the last two crime. The implications of these findings, as well as suggestions for future research are discussed. Key words: recidivism of criminal behaviour, perceived social support, perceived instrumental support, psychological well-being