Degsme, kontrole, izdegšana un psiholoģiskā labklājība praktizējošiem arhitektiem

Abstract

Izdegšanas un labklājības pētīšana jau daudzas dekādes ieņem nozīmīgu vietu psiholoģijas zinātnē, meklējot ietekmējošos faktorus, kas to prognozē. Maģistra darba mērķis ir izvērtēt saistības starp labklājību, izdegšanu un tās apakštipiem, degsmi un kontroli darbā Latvijā praktizējošu arhitektu izlasē, kuru veido 73 arhitekti, no kuriem 44 (60,3%) sievietes un 29 (39,7%) vīrieši, vecumā no 24 līdz 64 gadiem (M=40,79), kas ir ieguvuši vismaz 2.līmeņa augstāko izglītību arhitektūrā un strādā ar arhitektūru saistītā jomā. Pētījumu dalībnieku vidējais darba stāžs bija 17,5 gadi, 56,2% no izlases dalībniekiem ir sertificēti arhitekti, 95,9% no viņiem ar arhitektūru saistītais darbs ir pamatienākumu avots, kam vidēji tiek veltītas 39,51 darba stundas nedēļā. Pētijuma datu ievākšanai tika izmantotas Psiholoģiskās labklājības aptauja (Ryff,1989), Degsmes skala (Vallerand et al., 2003), Darba kontroles lokusa skala (Spector, 1988) un Izdegšanas klīnisko apakštipu aptauja (Montero-Marín & García-Campayo, 2010), kā arī aptauja demogrāfisko datu iegūšanai. Iegūtie rezultāti norāda, ka arhitektu izlasē pārņemošā degsme pozitīvi saistās ar fanātisko izdegšanas apakštipu, savukārt harmoniskā degsme - negatīvi ar pārējiem izdegšanas profiliem - neizaicināts un padevies - un pozitīvi ar labklājību un tās apakškalām. Neviens no degsmes veidiem neveido statistiski nozīmīgas saistības ar darba kontroles lokusu. Kā arī neapstiprinājās darba kontroles lokusa moderējošā loma attiecībās starp pārņemošo degsmi un fanātisko izdegšanas apakšprofilu, kā arī harmoniskās degsmes un kopējās labklājības attiecībās. Papildus tika novērotas saistības starp darba slodzi un finansiālo gandarījumu ar pētāmajiem konstruktiem, kā arī apskatīti iespējamie prognozētāji izdegšanas apakšprofiliem un kopējai labklājībai.

The study of burnout and well-being has developed a significant place in psychological science for many decades, searching for the influencing factors that predict it. This study focuses on relationships between psychological well-being, burnout and its subtypes, passion and control at work in a sample of 73 architects practising in Latvia. The research sample consists of 73 architects, 44 women (60,3%) and 29 men (39,7%) aged 24 to 64 years (M=40,79) who have obtained at least a second level of higher education in architecture and work in an architecture-related field. The average length of service of the research participants was 17.5 years. For 95.9% of them, work in architecture is the main source of income, with an average of 39.51 working hours per week. The study uses four research instruments to collect data: Scales of psychological well–being (PWB, Ryff,1989), The Passion Scale (Vallerand et al., 2003), The Work Locus of Control Scale (WLCS, Spector, 1988), Burnout Clinical Subtype Questionnaire (BCSQ-36, Montero-Marín & García-Campayo, 2010) and a survey for getting demographic data. The results indicate positive statistically significant relationships between obsessive passion and the Frenetic subtype of burnout. Harmonious passion shows negative relationships with Underchallenged and Worn-out burnout subtypes and positive relationships with well-being and its subscales. None of the passion types forms a statistically significant relationship with the Work Locus of Control. The Work Locus of Control does not play a moderating role in the relationship between obsessive passion and the Frenetic subtype. The moderating role between harmonious passion and overall well-being was not confirmed. In addition, relationships between workload and financial satisfaction were observed with the studied constructs. Potential predictors of burnout subtypes and overall well-being were examined.