Izturības sportistu enerģētiskā substrāta izmantošanas atšķirības ilgstošā, vidējas intensitātes slodzē

Abstract

Kā viena no īpašībām, kas sportistēm (sievietēm) dotu priekšrocības ultra-izturības distancēs, ir labāka substrāta izmantošanas efektivitāte (t.sk. augstāka lipīdu oksidācija). Pētījuma mērķis ir novērtēt sieviešu un vīriešu izturības sporta veidu sportistu enerģētiskā substrāta izmantošanu ilgstošā, vidējas intensitātes slodzē. Tika izvirzīta hipotēze, ka ilgstošā, vidējas intensitātes slodzē sportistes oksidēs vairāk lipīdu un mazāk ogļhidrātu nekā vīrieši. Kā pirmo dalībnieki veica VO2peak slodzes palielināšanās testu uz veloergometra līdz spēku izsīkumam, lai noteiktu maksimālo sasniegto skābekļa patēriņa ātrumu (VO₂peak), kuru tālāk izmantoja 45 minūšu vidējas intensitātes izturības testam ar darba slodzi 65% no VO₂peak. Ķermeņa tauku procentu noteica, izmantojot ultraskaņas mērījumus. Enerģētisko substrātu patēriņš tika aprēķināts, izmantojot stehiometriskos vienādojumus, un normalizēts pret ķermeņa lieso masu. Lielāks kopējais ķermeņa tauku procents 23,2±5,5% (14,7-36,6%) bija abām sieviešu grupām, salīdzinot ar vīriešu grupām 17,5±5,5% (9,5-27,9%). Ķermeņa liesā masa (kg) statistiski būtiski atšķīrās starp dzimumiem, vīriešiem bija vairāk liesās masas 60,1±5,1kg (51,4-68,3kg), salīdzinot ar sievietēm 49,5±6,3kg (40,6-61,3kg). Maksimālais sasniegtais skābekļa patēriņš VO2peak bija būtiski augstāks vīriešiem 55,2±6,2 ml*kg-1*min-1 (44,6-63,5 ml*kg-1*min-1) nekā sievietēm 42,3±7,9 ml*kg-1*min-1 (30,5-56,4 ml*kg-1*min-1). Tika atrastas trīs statistiski būtiskas atšķirības: ķermeņa liesā masa (kg) statistiski būtiski atšķīrās gan starp dzimumiem (p=0,0002), gan starp grupām (p=0,032), maksimālā skābekļa uzņemšanā (VO2peak) starp dzimumiem (p = 0,0009) un grupām (p vērtība <0,001), kā arī maksimālajā tauku oksidācijā starp dzimumiem (p = 0,0425) un grupām (p = 0,0432). Tika atrastas trīs statistiski būtiskas atšķirības: ķermeņa liesā masa (kg) statistiski būtiski atšķīrās gan starp dzimumiem (p=0,0002), gan starp grupām (p=0,032), maksimālā skābekļa uzņemšanā (VO2peak) starp dzimumiem (p = 0,0009) un grupām (p vērtība <0,001), kā arī maksimālajā tauku oksidācijā starp dzimumiem (p = 0,0425) un grupām (p = 0,0432). Lielāks kopējais ķermeņa tauku (%) bija abām sieviešu grupām, salīdzinot ar vīriešu grupām. Ķermeņa liesā masa (kg) statistiski būtiski atšķīrās starp dzimumiem, vīriešiem bija vairāk liesās masas (kg). Maksimālais sasniegtais skābekļa patēriņš VO2peak bija būtiski augstāks vīriešiem nekā sievietēm. Pie maksimālās tauku oksidācijas konstatēta liela RER variācija. Vīriešiem bija augstāka VO2peak testā sasniegtā maksimālā sirdsdarbības frekvence (HRmax), līdz ar to sasniegtās VO2peak vērtības tuvāk atbilda prognozētajam maksimālajam skābekļa patēriņam VO2max. Tika atrastas statistiski būtiskas atšķirības starp dzimumiem un grupām ķermeņa liesā masā (kg), maksimālā skābekļa uzņemšanā. Atslēgas vārdi: substrāta oksidācija, izturības sportisti, slodzes intensitāte, riteņbraukšana, dzimums, netiešā kalorimetrija, ultraskaņas mērījumi,

As one of the characteristics that would benefit female athletes (women) in ultra-endurance exercise is the efficacy of substrate use (including higher lipid oxidation). The aims to assess the use of the energetic substrate of women and men's endurance sports athletes in long-term, medium-intensity loads. The hypothesis was raised that female athletes would oxidise more lipids and less carbohydrates than men during a prolonged, moderate-intensity workload.As the first participants performed incremental-load exercise (VO2peak) test to exhaustion on a cycle ergometer to determine the maximum oxygen consumption rate (VO2peak), which was then used for a 45-minute mid-intensity endurance test with a working load of 65% of VO2peak. The body fat percentage was determined using ultrasound measurements. Substrate consumption was calculated using stehiometric equations and normalised by lean body mass. A higher overall body fat percentage of 23.2 ± 5.5% (14.7-36.6%) was observed in both groups of women compared to male groups of 17.5 ± 5.5% (9.5-27.9%). The lean body mass (kg) varied statistically significantly between sexes, with men having more lean body mass 60.1 ± 5.1 kg (51.4-68.3 kg) compared to women of 49.5 ± 6.3 kg (40.6-61.3 kg). The maximum oxygen consumption VO2peak was significantly higher in men 55.2 ± 6.2 ml * kg-1 * min-1 (44.6-63.5 ml * kg-1 * min-1) than in women 42.3 ± 7.9 ml * kg-1 * min-1 (30.5-56.4 ml * kg-1 * min-1). Three statistically significant differences were found: lean body weight (kg) varied statistically significantly between genders (p = 0.0002) and groups (p = 0.032), peak oxygen intake (VO2peak) between genders (p = 0.0009) and groups (p value < 0.001), and peak fat oxidation between genders (p = 0.0425) and groups (p = 0.0432). Both groups of women had higher total body fat (%) compared to male groups. The lean body mass (kg) varied statistically significantly between genders, with men having more lean body mass (kg) compared to woman. The maximum oxygen consumption VO2peak was significantly higher in men than in women. At maximum fat oxidation, a large variation of RER has been detected. Men had a higher peak heart rate (HRmax) achieved in the VO2peak test, with attained VO2peak closer to the predicted maximal oxygen consumption VO2max. Statistically significant differences were found between genders and groups in lean body mass (kg), maximum oxygen consumption (VO2peak) and maximum fat oxidation. The endurance test did not reveal statistically significant gender differences in substrate oxidation, so the hypothesis was partially confirmed, only in a group of female athletes. Key words: substrate oxidation, endurance athletes, exercise intensity, cycling, sex, indirect calorimetry, ultrasound measurements, body fat percentage.