Ekoloģisko koku ietekme uz kokaugu atjaunošanu un to nozīme sūnu un ķērpju sugu, kā arī mikrodzīvotņu daudzveidībā damaksnī un vērī

Abstract

Daudzviet pasaulē cirsmās tiek saglabāti ekoloģiskie koki, un ir nepieciešams noskaidrot, kāda ir šo koku ietekme uz jaunās paaudzes kokiem meža ekosistēmā. Pētījumā apsekotas 20 jaunaudzes Latvijas teritorijā. Katrā no tām noteikti jaunās paaudzes koku caurmēri un augstumi, un veikts uz ekoloģiskajiem kokiem sastopamo sūnu, ķērpju un mikrodzīvotņu novērtējums. Jaunās paaudzes koku caurmēram un augstumam nebija būtiskas korelācijas ar attālumu līdz ekoloģiskajam kokam. Gan sūnu, ķērpju sugu, gan mikrodzīvotņu daudzveidība uz lapu kokiem bija lielāka nekā uz skuju kokiem, un atmirušiem kokiem lielāka nekā dzīviem ekoloģiskajiem kokiem. Novērota pozitīva kopējā mikrodzīvotņu tipu skaita saistība ar ekoloģiskā koka caurmēru un kopējo uz dzīviem kokiem esošo epifītu sugu skaitu.

In many countries, retention trees are preserved in felling, and it is necessary to determine their effect on the new generation trees in forest ecosystem. In each of the 20 selected young stands in Latvia, the diameter and height of the new-generation trees were determined, and the bryophyte, lichen, and microhabitats found on retention trees were assessed. The diameter and height of the new-generation trees had no significant correlation with distance to the closest retention tree. The diversity of moss and lichen species and microhabitats was greater on deciduous trees than on conifers, and greater on dead trees than on living retention trees. A positive relationship between the total number of microhabitat types and tree diameter and the total number of epiphyte species on living trees was observed.