Uz čaulamēbu sastāva izmaiņām balstīta ūdens līmeņa kvantitatīvā rekonstrukcija Lielajā Ķemeru tīrelī vēlajā holocēnā

Abstract

Pētījumi, kuros uz čaulamēbu sastāva izmaiņu pamata ir balstīta ūdens līmeņa kvantitatīvā rekonstrukcija vēlajā holocēnā, līdz šim Latvijā nav veikti. Līdz ar to nav pietiekamu datu par paleohidroloģiskā režīma raksturu ne tikai Lielajā Ķemeru tīrelī, bet vispār par šajā reģionā esošajos augstā tipa purvos. Maģistra darba mērķis ir, balstoties uz kūdras nogulumu paraugos identificēto čaulamēbu sugu sastāvu, veikt ūdens līmeņa kvantitatīvo rekonstrukciju Lielajā Ķemeru tīrelī vēlajā holocēnā. Mērķa sasniegšanai tika pētīti lauka darbos iegūtie Lielā Ķemeru tīreļa kūdras nogulumu paraugi, lai noskaidrotu čaulamēbu sastāvu konkrētajos nogulumos. Izmantojot radioaktīvā oglekļa datēšanas rezultātus, izstrādāts dziļuma-vecuma modelis (hronoloģija) Lielā Ķemeru tīreļa urbumam. Detālākai kūdras raksturlielumu raksturošanai pielietota karsēšanas zudumu metode, lai noteiktu organisko vielu, minerālvielu un karbonātu saturu un to izmaiņas Lielā Ķemeru tīreļa kūdras nogulumos. Lielā Ķemeru tīreļa kūdras nogulumu paraugi tika pētīti pēc hronoloģijas ik pēc aptuveni 50 gadiem un katrā kūdras paraugā tika skaitīti vismaz 125 īpatņi. Pētījumā 48 dažādos dziļumos iegūtajos nogulumu paraugos konstatētas un analizētas pavisam 37 sugu un 4 ģinšu čaulamēbas. Balstoties uz identificēto čaulamēbu sugu rezultātiem un pielietojot Eiropas čaulamēbu pārneses funkcijas, veikta ūdens līmeņa dziļuma izmaiņu rekonstrukcija. Tās rezultātā secināts, ka Lielajā Ķemeru tīrelī ūdens līmenis lielākoties bijis no 10 līdz 20 cm robežās no purva virsas, un tikai atsevišķos gadījumos tas paaugstinājās virs 10 cm vai pazeminājās zem 20 cm atzīmes. Relatīvi stabilais ūdens līmenis (10-20 cm no purva virsas) nodrošinājis labvēlīgus apstākļus sfagnu kūdras straujai uzkrāšanai. Iegūtie rezultāti ir unikāli, jo norāda pie kāda ūdens līmeņa notiek pozitīva sfagnu augšana un kūdras uzkrāšanās. Šīs zināšanas var tikt integrētas augsto purvu atjaunošanas pasākumos Latvijas teritorijā.

No studies have been carried out on the basis of changes in testate amoebae composition to reconstruct quantitative water levels in the late Holocene for a bog in Latvia. The species composition of the amoebae in Ķemeri bog has not yet been determined, so there are insufficient data on the nature of the palaeohydrological regime not only in Ķemeri bog, but also in raised bogs in this region in general. The aim of the master's thesis is to carry out a quantitative reconstruction of the water level for Ķemeri bog during the late Holocene, based on the diversity of testate amoebas and changes in the composition of testate amoeba species. In order to achieve the goal, peat sediment samples of Ķemeri bog were obtained during field work to analyse the concentration of testate amoebas in the specific sediments. Based on the results of 14C AMS dates, a depth-age model (chronology) was developed for the peat sequence of the Ķemeri bog. The loss on ignition (LOI) method was used to determine the content of organic, mineral and carbonate contents and their changes in the peat sediments of the Ķemeri bog. Peat sediment samples of the Ķemeri bog were studied chronologically every 50 years and in total 125 individuals were counted in each peat sample. In the study, a total of 37 species and 4 genera of testate amoeba were found and analysed in 48 sediment samples obtained at different depths. Based on the results of the identified testate amoeba species and using the European testate amoeba transfer functions, a reconstruction of changes in water level depth was carried out. It was concluded that the water level in Ķemeri bog was between 10 and 20 cm from the surface of the bog, and only in some cases it rose above 10 cm or fell below the 20 cm mark. The relatively stable water level (10-20 cm from the top of the bog) has provided favourable conditions for the rapid accumulation of sphagnum peat. The obtained results are unique because they indicate at what water level positive sphagnum growth and peat accumulation occur. This knowledge can be integrated into the restoration of raised bogs in the territory of Latvia.