dc.contributor.advisor | Bērziņš, Māris | |
dc.contributor.author | Lūsis, Dzintars Leo | |
dc.contributor.other | Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte | |
dc.date.accessioned | 2023-09-06T01:04:22Z | |
dc.date.available | 2023-09-06T01:04:22Z | |
dc.date.issued | 2023 | |
dc.identifier.other | 96740 | |
dc.identifier.uri | https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/64437 | |
dc.description.abstract | Maģistra darbā „Iedzīvotāju iekšzemes migrācijas reģionālās atšķirības Latvijā no 2011. līdz 2021.gadam” analizēta cilvēku pārvietošanās dzīvesvietas maiņas nolūkā starp Latvijas statistiskajiem reģioniem un to robežās, kā arī starp dažāda līmeņa apdzīvotajām vietām. Izpētei izvēlēts desmit gadu ilgs periods, kas raksturo jaunākās iekšzemes migrācijas iezīmes, aptverot arī COVID-19 pandēmijas laiku. Maģistra darba mērķis ir izvērtēt, kā no 2011. līdz 2021. gadam mainījusies iedzīvotāju iekšzemes migrācija Latvijas reģionos un apdzīvojumā. Pētījumam izmantots reģistrētās iekšzemes migrācijas datu masīvs, ko sagatavojusi Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde. Iegūtie rezultāti norāda uz migrācijas plūsmas virzienu daudzveidīgu raksturu statistiskos reģionos. Rīgas nozīme mobilitātes procesos un tās ietekme uz apkārtējām administratīvām teritorijām, kas atrodas tiešā galvaspilsētas tuvumā, ir joprojām būtiska. Pēc vecuma grupām aktīvākie iedzīvotāji, kas iesaistās iekšzemes migrācijā ir jaunāka gada gājuma migranti. Apdzīvojuma struktūras dalījumā ir novērojama nozīmīga gados jaunāko migrantu izejošās migrācijas plūsmas pārsvars lauku teritorijās, toties galvaspilsētā ir pretēja situācija, kur dominē ienākošās migrācijas plūsmas. COVID-19 laikā bija novērojams migrācijas apjoma samazināšanās visos statistiskos reģionos izņemot Rīgu, toties otrajā gadā strauji pieauga to iedzīvotāju īpatsvars, kas mainīja savu dzīvesvietu no galvaspilsētas. | |
dc.description.abstract | The master’s thesis „Regional disparities of internal migration in Latvia, 2011-2021”, analyses the migration between and within statistical regions of Latvia, and between different levels of national urban system. The most recent decade chosen for the study is representative to analyse the contemporary patterns of internal migration, including the period of the COVID-19 pandemics. The aim of the master’s thesis is to assess how internal migration has changed between 2011 and 2021 in the regions and urban system of Latvia. The study uses a dataset of registered internal migration provided by the Central Statistical Bureau of the Republic of Latvia. Results indicate diverse characteristics of migration flow directions in statistical regions. The importance of Riga in mobility processes and its influence on the surrounding administrative territories, located in the vicinity of the capital, is still significant. The most active population involved in migration by age group are young migrants. In the distribution of the settling structure, a significant predominance of the outgoing migration flow of younger migrants can be observed in rural areas. But the opposite situation is seen in the capital, where incoming migration flows are dominant for young migrants. During the COVID-19, a decrease in the volume of migration was observed in all statistical regions except Riga. However, in the second year of COVID-19, the proportion of residents who change their place of residence from capital increased rapidly compared to previous year. | |
dc.language.iso | lav | |
dc.publisher | Latvijas Universitāte | |
dc.rights | info:eu-repo/semantics/openAccess | |
dc.subject | Ģeogrāfija | |
dc.subject | iekšzemes migrācija | |
dc.subject | migrācijas rādītāji | |
dc.subject | migrācijas koncentrācijas indekss | |
dc.subject | reģioni | |
dc.subject | apdzīvojuma struktūra | |
dc.title | Iedzīvotāju iekšzemes migrācijas reģionālās atšķirības Latvijā no 2011. līdz 2021. gadam | |
dc.title.alternative | Regional disparities of internal migration in Latvia, 2011-2021 | |
dc.type | info:eu-repo/semantics/masterThesis | |