Īpašības vārdu lietojums rakstos par arhitektūru

Abstract

Īpašības vārdi tiek lietoti rakstos lai tos papildinātu, bagātinātu un mainītu citu vārdu nozīmi. Šī pētījuma mērķis ir analizēt īpašības vārdu lietojumu arhitektūras rakstos. Īpašības vārdi ir analizēti autora veidotā korpusā, kas sastāv no divām daļām. Izmantotās pētniecības metodes iekļauj kvantitatīvu analīzi: manuāla skaita noteikšana un kvalitatīva: diskursīva analīze par īpašības vārdu lietojumu. Kontekstualizēta analīze sniedz ieskatu par īpašības vārdu lietojumu un to nozīmju niansēm. Biežāk lietotie īpašības vārdi analizētajā korpusā: jauns, atvērts, koka, liels, arhitektūras, balts, zaļš, privāts, vecs, vizuāls. Pārsvarā lietotajiem īpašības vārdiem piemīt attiecināšanas funkcija, tie maina lietvārdu vai lietvārdu frāzes. Ir vairāk aprakstošo īpašības vārdu nekā klasificējošo. Nozīmi, kura tiem piemīt un lietvārdi, kurus tie modificē ir cieši saistīti ar arhitektūras diskursu.

Adjectives are used in articles to enrich, describe and add meaning to other words. The purpose of this research is to analyse the use of adjectives in the context of architecture articles. Adjectives are analysed from an author-curated corpus containing two sub corpora. Research methods employed include quantitative: manual frequency count and qualitative: discourse analysis about adjective use. Contextualized analysis provides insight into the use and notions of meaning. The most frequently used adjectives in the analysed discourse are: new, open, wooden, large, architectural, white, green, private, old, visual. Most adjectives used are in the attributive function, modifying nouns or noun phrases. There are more descriptive adjectives than classifying. The meaning they carry and the nouns modified closely relate to the field of architecture.