Koda jaukšana Latvijas jauniešu vidū: ekstralingvistiskie faktori un lingvistiskā attieksme

Abstract

Maģistra darba “Koda jaukšana Latvijas jauniešu vidū: lingvistiskā attieksme un ekstralingvistiskie faktori” mērķi – noskaidrot Latvijas jauniešu izpratni par koda jaukšanu, tās lietošanas iemesliem un sekām uz attieksmi pret latviešu un angļu valodu, kā arī analizēt saikni starp attieksmi pret koda jaukšanu, valodu prasmi un rakstura īpašībām, kā empātiju, neirotismu un ekstraversiju. Darbā apkopots jauniešu viedoklis par koda jaukšanu un abu valodu lomu ikdienas saziņā. Ar jauniešiem veikto daļēji strukturēto interviju analīze atklāj, ka koda jaukšana uzskatīta par konverģences stratēģiju, kas norāda uz jaunieša sociālo identitāti, un diskursa stratēģiju, kas atkarīga no sociālā konteksta. Savukārt sociolingvistiskās aptaujas analīze liecina, ka pastāv tieša korelācija starp koda jaukšanas biežumu un klausītāja attieksmi.

The aims of the master’s thesis “Code-mixing among Latvian adolescents: language attitudes and extralinguistic factors” – investigate adolescents’ understanding of code-mixing, its main causes, its impact on the language attitudes towards Latvian and English, and analyse the link between attitudes towards code-mixing, language proficiency and personality traits like empathy, neuroticism, and extraversion. The thesis presents adolescents’ opinions towards code-mixing, and the roles of both languages in everyday communication. Analysis of semi-structured interviews reveals code-mixing is regarded as a convergence strategy that indexes adolescents’ social identity, and a discourse strategy that depends on social context. Sociolinguistic survey analysis shows there is a direct correlation between the frequency of code-mixing and the listener’s attitude.