”Krievu pasaules” koncepcijas izmantošana karadarbības pamatošanai Ukrainā

Abstract

Maģistra darba tēma ir ““Krievu pasaules” koncepcijas izmantošana karadarbības pamatošanai Ukrainā”. Darba teorētisko pamatu veido publiskās diplomātijas ietvars. Tiek aprakstīta tās vēsturiskā attīstība, veidi, raksturīgas īpašības un dimensijas, kā arī nodalījums no citiem jēdzieniem. No publiskās diplomātijas ietvara tiek sevišķi izcelta atsevišķa disciplīna - publiskā diplomātija kara laikā, kurā tiek izdalīti mērķi, kurus aprakstīja Entonijs Pratkanis, un kurus valstis var sasniegt ar publiskās diplomātijas palīdzību militārajos konfliktos. Darba empīriskā daļā tiek analizēts “Krievu pasaules” koncepcijas jēdziens, tā attīstība un būtība. Lai saprastu Krievijas un Ukrainas konflikta raksturu, tiek aprakstīta šo valstu attiecību vēsture kopš Padomju Savienības sabrukuma. Bija izdalīti trīs publiskās diplomātijas kara laikā mērķi: 1) paziņot un pārliecināt savas valsts, Ukrainas un citu valstu sabiedrības par savu valsts rīcības leģitimitāti, 2) iegūt atbalstu savām idejām 3) paaugstināt savas armijas un sabiedrības morāli, tajā pašā laikā sagraut pretinieku morāli un pārliecināt viņu padoties. Šos mērķus Krievija mēģināja sasniegt militārā konfliktā ar Ukrainu, izmantojot “Krievu pasaules” koncepcijas idejas par tautiešu aizsardzību, vienoto Krievijas un Ukrainas ģeopolitiskā telpu, krievu valodu un kultūru, kopīgo pareizticīgo reliģiju, kopēja Krievijas un Ukrainas vēsturi un identitāti. Tālāk tika analizēts, kā Krievija mēģināja ietekmēt savas, Ukrainas un citu valstu sabiedrības un attaisnot karadarbību Ukrainā, izmantojot šīs idejas savos vēstījumos. Beigās tika secināts, cik veiksmīgi Krievija darbojas savu mērķu sasniegšanai, izmantojot šos naratīvus publiskajā telpā un kā abu valstu sabiedrības uztvēra to, ko Krievija mēģināja sasniegt.

The topic of the master's work is “Using the concept of the “Russian world” to justify hostilities in Ukraine". The theoretical basis of the work is the framework of public diplomacy. There are described its historical development, types, characteristics and dimensions, as well as its separation from other concepts. A separate discipline stands out from the framework of public diplomacy - wartime public diplomacy, in which the goals, described by Anthony Pratkanis, are highlighted, which countries can achieve using public diplomacy during military conflicts. The concept of the “Russian world”, its development and essence are analyzed in the empirical part of the work. In order to understand the nature of the conflict between Russia and Ukraine, the history of relationships between these countries is described since the collapse of the Soviet Union. There were taken three goals of wartime public diplomacy: 1) to inform and convince the societies of its own country, Ukraine and other countries about the legitimacy of actions of its own country 2) to win and gain support for its own ideas 3) to raise the morale of its own army and society, at the same time to destroy the morale of the opponents and induce them to surrender. Russia tried to achieve these goals in the military conflict with Ukraine, using the ideas of the concept of the “Russian world” of the protection of compatriots, the common geopolitical space of Russia and Ukraine, the Russian language and culture, the common Orthodox religion, the common history and identity of Russia and Ukraine. Further, it was analyzed how Russia tried to influence its own, Ukrainian and other countries societies and justify the war in Ukraine by using these ideas in its narratives. In the end, it was concluded how successfully Russia managed to achieve its goals by using these narratives in the public space and how the societies of both countries perceived what Russia was trying to achieve.