Krīžu un katastrofu vadību integrēšana rīcībpolitikā: Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības plānu satura analīze

Abstract

Maģistra darbā “Krīžu un katastrofu vadību integrēšana rīcībpolitikā: Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības plānu analīze” tiek analizēti pieci Latvijas novadu un valstspilsētu civilās aizsardzības plāni. Darba teorētisko bāzi veido krīžu un katastrofu vadības teorijas, uz kā pamata tiek izvirzīti četri kritēriji, kas aplūko būtiskākos krīžu un katastrofu vadības plānošanas aspektus – kompetences, hierarhija, uzdevumi un pienākumi; risku novērtēšana; resursi un to pieejamība; apmācības. Katra kritērija ietvaros novadu un sadarbības teritoriju plāni tiek savstarpēji salīdzināti, izceļot to pozitīvos un negatīvos aspektus. Pētījumā tiek secināts, ka viena no galvenajām problēmām, kas pasliktina civilās aizsardzības plānu kvalitāti, ir to ietvaros veiktā risku analīze, uz kā pamata tālāk tiek izstrādāts paviršs plāns. Lai civilās aizsardzības plānošanu Latvijā reģionālā līmenī uzlabotu, tiek ieteikts izveidot skaidrākas vadlīnijas plāna izstrādei, novirzīt resursus novadu un sadarbības teritoriju plānu izstrādei, kā arī nodrošināt pašvaldību pārstāvju iesaisti visu Latvijā identificēto risku novērtēšanā.

The master thesis " Integration of crisis and disaster management into policy: analysis of the content of Latvian municipal civil protection plans" analyses five civil protection plans of Latvian municipalities and cities. The theoretical basis of the thesis consists of crisis and disaster management theories, on the basis of which four criteria are put forward that address the most important aspects of crisis and disaster management planning - competencies, hierarchy, tasks, and responsibilities; risk assessment; resources and their availability; training. Within each criterion, the plans of the municipalities and the cooperation areas are compared with each other, highlighting their positive and negative aspects. The study concludes that one of the main problems that undermine the quality of civil protection plans is their risk analysis, which then leads to an incompetent plan. In order to improve civil protection planning at the regional level in Latvia, it is recommended to establish clearer guidelines for plan development, additional resource allocating to the development of plans for municipalities and cooperation areas, and to ensure the involvement of municipal representatives in the assessment of all risks identified in Latvia.