Digitālie imigranti un digitālie rezidenti: uztveres un zināšanu apgūšanas preferences un to ietekmējošie faktori

Abstract

Bakalaura darba “Digitālie imigranti un digitālie rezidenti: uztveres un zināšanu apgūšanas preferences un to ietekmējošie faktori” mērķis ir noskaidrot digitālo imigrantu un digitālo rezidentu kopu piederīgo īpatnības un preferences informācijas izgūšanas, uztveres un pielietošanas zināšanu apgūšanas un uzkrāšanas kontekstā, to ietekmējošos faktorus un atbilstību kopu piederošo definīcijām. Autore pēta detalizētu digitālo imigrantu un digitālo rezidentu kopu raksturojumu un uz tiem attiecināmos stereotipus, kādi tiek piedēvēti šīm divām grupām, kā arī, kādiem uztveres veidiem kopas pārstāvji dot priekšroku informācijas izmantošanai gan ikdienā, gan informācijas izgūšanas un zināšanu uzkrāšanas kontekstā akadēmiskos nolūkos. Bakalaura darbu veido piecas nodaļas un trīspadsmit apakšnodaļas. Tajās secīgi izklāstīta darba teorētiskā, metodoloģiskā un empīriskā daļa. Pirmajā nodaļā tiek apskatīta darba galvenā objekta teorija – digitālo imigrantu un digitālo rezidentu kopas un to terminoloģijas paskaidrojums, teorija par informāciju un zināšanām, to uztveri, apgūšanu un kontekstu saistībā ar digitālo rezidentu un digitālo imigrantu kopām. Tāpat šajā nodaļā tiek apskatītas izmantotās teorijas. Otrajā nodaļā tiek aprakstīta temata izpētes pakāpe kā Latvijas robežās, tā ārvalstīs. Tai seko trešā, pētījuma metodoloģijas nodaļa ar pētījuma empīrisko daļu, kurā tiek pielietotas izvēlētās pētniecības metodes. Bakalaura darba ceturtās nodaļas saturs tiek veidots no pētījuma veikšanas laikā iegūtajiem rezultātiem un diskusijas, pēc kā tiek izvirzīti secinājumi darba piektajā nodaļā. Ar izvēlēto pētniecības metožu palīdzību noskaidrots, kādas ir digitālo imigrantu un digitālo rezidentu kopu piederīgo raksturīgās informācijas izguves un uztveres īpatnības un preferences, balstoties uz pieejamo teoriju un iepriekš veiktajiem pētījumiem, kā arī to atbilstību, pamatojoties uz šī pētījuma kontekstā veikto aptauju un daļēji strukturētām intervijām. Pētījuma veikšanas rezultātā autore secina, ka izvirzītā hipotēze piepildās un, neskatoties uz piederību digitālo imigrantu vai digitālo rezidentu kopām pēc vecuma iedalījuma, pastāv arī digitālie rezidenti, kas dod priekšroku analogai informācijai un pasīvai izziņai, kā arī digitālie imigranti, kas labprāt savās informacionālajās darbībās iesaista praktisku darbošanos un tehnoloģijas. Šīs atšķirības informācijas izvēlē un uztverēs ir atkarīgas no apkārtējās vides faktoriem, kā arī indivīda iekšējiem faktoriem.

The purpose of Bachelor's work “Digital immigrants and digital natives: perception and knowledge acquisition preferences and their influencing factors” is to determine the peculiarities and preferences of digital immigrants and digital residents' clusters in relation to the retrieval, perception and use of information in the context of the acquisition and accumulation of knowledge, the factors influencing them, as well as the accordence of them with the definitions of those belonging to these clusters. The author explores the detailed characteristics of digital immigrants and digital residents and the stereotypes associated with these two groups, as well as the types of perception that members of the clusters prefer to choose in both using information on a daily basis as well as in the context of information retrieval and knowledge accumulation for academic purposes. The Bachelor's work consists of five chapters and thirtheen sub-chapters. They set out in turn the theoretical, methodological and empirical part of the work. The first chapter deals with the theory of the main object of the work, the explanation of digital immigrants and digital residents and their terminology, the theory of of information and knowledge, their perception, acquisition and context in relation to clusters of digital residents and digital immigrants. This chapter also discusses the theories used. Chapter two describes the degree of study of the subject both within Latvia and abroad. This is followed by a third, study methodology chapter with the empirical part of the study, where selected researxh methods are applied. The content of fourth chapter of the bachelor's work is drawn from the results obtained during the study and discussion, after which conclusions are drawn in fifth chapter. The selected research methods have identified the specific characteristics and preferences of the retrieval and perception of information of digital immigrants and digital natives, based on the available theory and previous studies, as well as their relevance on the basis of quantitative internet surveys conducted in the context of this study and semi-structural interviews. As a result of the study, the author concludes that The hypothesis put forward comes true and, despite belonging to groups of digital immigrants or digital residents by age breakdown, there are also digital residents who prefer analog information and passive cognition, as well as digital immigrants who are willing to engage in practical activities and technologies in their informational activities. These differences in the choice and perception of information depend on environmental factors as well as the individual's internal factors.