Trihotomiskā antropoloģija: teoloģiskās sistematizācijas nostādnes 19. - 20. gs.

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā 19.gs. teologi sistematizēja biblisko trihotomijas antropoloģiju. Pētījumā izmantotās metodes: vēsturiskā un diskursīvās analīzes metode. Pētījuma izvirzītā tēze: 19. gs. bibliskās trihotomijas antropoloģijas pozīciju veidoja izpratne – atdalīt cilvēka garu no dvēseles un cilvēka garu no Svētā Gara. Šo tēzi darba gaitā ir izdevies apstiprināt. Aplūkojot 19.gs. bibliskās trihotomijas antropoloģijas nostādnes, galvenokārt F. Delica un J. B. Hērda, tās apstiprina cilvēka trihotomiju, ka dvēsele un gars ir atsevišķas un nodalāmas daļas – cilvēka antropoloģijā, un cilvēka gars ar Svēto Garu ir autonomi savās būtībās un funkcijās.

The goal of the research is to detect how the 19th century theologians systematized the biblical anthropology of trichotomy. Methods used in the research: historical and discursive analysis. The proposed thesis of the research: 19th-century positions of biblical trichotomy anthropology have formed the understanding to separate the human spirit from the soul and the human spirit from the Holy Spirit. This thesis has been confirmed during the work. Looking at the 19th century the biblical trichotomy anthropology positions, mainly by F. Delitz and J.B. Heard, they confirm the human trichotomy, that the soul and spirit are separate and separable parts – in human anthropology, and the human spirit with the Holy Spirit is autonomous in its essences and functions.