Bezjēdzīgu un nejēdzīgu propozīciju nošķīrums: metafizikas loma Ludviga Vitgenšteina agrīnajā filozofijā

Abstract

Maģistra darba mērķis ir, iepretim noteiktu Vitgenšteina agrīnās filozofijas interpretu izpratnei par bezjēdzīgu un nejēdzīgu propozīciju nošķīrumu, piedāvāt plašāku nejēdzīgā formulējumu, kas varētu reabilitēt un skaidrot metafizikas lomu Vitgenšteina agrīnajā filozofijā. Darbā tiek vērsti iebildumi pret tādu izpratni, kas bezjēdzīgām propozīcijām pieskaita apgalvojumus par valodas formālajām īpašībām, bet nejēdzīgās propozīcijas, tostarp metafiziku, skata kā racionāli nekomunicējamas. Darba pirmajā nodaļā pētītas Vitgenšteina agrīnās filozofijas iestrādes saistībā ar valodu un metafiziku. Otrajā nodaļā aplūkotas komentējošajā literatūrā akcentētās Vitgenšteina un verifikacionistu uzskatu atšķirības. Starp tām izcelts bezjēdzīgu un nejēdzīgu propozīciju nošķīrums, kas nodaļas izskaņā tiek kritizēts.

This master's thesis seeks to challenge prevailing interpretations of Wittgenstein's early work, particularly concerning the distinction between 'senseless' and 'nonsensical' propositions. Its aim is to present a more comprehensive view of nonsense, in an effort to clarify and restore the significance of metaphysics in Wittgenstein's early writings. The thesis contests the claim that senseless propositions encompass statements about formal properties of language, while nonsense, including metaphysics, is deemed rationally uncommunicable. The first chapter delves into Wittgenstein's early perspectives on language and metaphysics. The second chapter explores the contrast between Wittgenstein's ideas and those of verificationism as depicted in the literature. This exploration highlights the disputed distinction between senseless and nonsensical propositions, which is subject to criticism towards the end of the chapter.