Tautas dievbijība Romas katoļu draudzēs Latgales pierobežā

Abstract

Promocijas darbā “Tautas dievbijība Romas katoļu draudzēs Latgales pierobežā” pētīta katoliskajā tradīcijā sakņotā tautas dievbijība Latgales dienvidaustrumu pierobežas Romas katoļu draudzēs Krāslavas un Ludzas novadā. Teorētiskajā daļā izvērsti skaidrots tautas dievbijības jēdziens. Tautas dievbijība iekļauj pamatā tās rīcības un objektus, kas pauž reliģisko prakšu piekopšanu ārpus dievkalpojuma, un tai ir atpazīstama forma, piemēram, maija dziedājumi pie krusta. Romas katoļu baznīcā tautas dievbijības izpratne ir mainīga un tiek koriģēta, izvērtējot saskaņu ar doktrīnu. 21. gadsimtā Latgales pierobežu raksturo tukšošanās, kas atbalsojas pierobežas draudžu dzīvē. Caur tautas dievbijību vietējie iedzīvotāji pauž savu piederību katolicismam, to pamatojot ar ticības un tradīciju pēctecību. Padomju laikos dažādas tautas dievbijības izpausmes nācās piekopt slepenībā. Sadzīves katolicisms, kādu bija piekopuši cilvēki starpkaru periodā, līdz ar to zaudēja savu pēctecību. Tautas dievbijību tradīciju maiņas noris izpildījuma līmenī, garīdzniecībai veicot korekcijas darbu. Darbs balstīts empīrisko datu analīzē, kas iegūti lauka pētījumā no 2018. g. līdz 2022. g. Tajā pierobežas draudžu locekļu tautas dievbijība ir skatīta piecos līmeņos. Tā raksturo vietējo draudžu locekļu ticības dzīvi, kur svarīga ir tautas dievbijības piekopšana, rūpējoties par lūgšanām ārpus liturģijas, pie ceļmalas krucifiksiem vai pieminot mirušos. Pierobežā rodamas Latvijai vienreizīgas tautas dievbijības izpausmes kā iešana allelujā Lieldienās vai Sv. Donāta svētki Krāslavā. Citas pieskaitāmas pie plašāka izplatības areāla, bet katrā izpausmē vienmēr ir kāda lokālā iezīme. Arī katrā draudzē tautas dievbijības valoda atšķiras, jo to ietekmē dažādie draudzes iedzīvotāju dzīvesgājumi un pieredzes. Atslēgas vārdi tautas dievbijība, iemiesotais katolicisms, Romas katoļu baznīca, tradīciju pēctecība, Latgale, pierobeža, tukšošanās

The doctoral thesis “Popular piety in Roman Catholic parishes of Latgalian borderland” presents a study on the popular piety rooted in the Catholic tradition in Roman Catholic parishes of southeast Latgale in Krāslava and Ludza municipalities. The theoretical part explicitly explains the concept of popular piety. Popular piety includes actions and objects forming religious practices outside of worships and has a recognizable form, such as May services. In the Roman Catholic Church, the understanding of popular piety is variable and is adjusted by evaluating consistency with the doctrine. In the 21st century, the Latgalian borderland is characterized by peripheralization, which echoes in the life of parishes. Through popular piety, local inhabitants express their affiliation to Catholicism, justifying it by the succession of faith and traditions. In Soviet times, various expressions of popular piety had to be practiced in secret. Everyday Catholicism, as practiced in the prewar period, consequently lost its continuity. Changes in traditions of popular piety take place at the level of performance, where the clergy adjusts it. The thesis is based on the analysis of empirical data obtained in fieldwork from 2018 to 2022. It the examines popular piety of on five levels. It describes the faith of borderland parishioners, where the practice of popular piety matters taking care of prayers outside the liturgy, at outdoor crosses or commemorating the dead. Unique expressions of popular piety for Latvia are present in border area, such as going on alleluia on Easter or the feast of St. Donāts in Krāslava. Others belong to a wider spread, however each having local features influenced by intersectional sociocultural context. Also, each parish’s popular piety differs, as it is influenced by the variety of experiences of the parishioners. Key words popular piety, embodied Catholicism, Roman Catholic Church, tradition succession, Latgale, borderland, emptiness