Latvijas pazemes ūdeņuģeoķīmiskā sastāva un piesārņojuma līmeņu raksturojums monitoringa un aizsardzības nodrošināšanai

Abstract

Neraugoties uz pazemes ūdeņu ievērojamo nozīmi sociālajos, ekonomiskajos un vides procesos, tie joprojām ir vāji izprasti, pārvaldīti un regulāri atstāti novārtā, kā rezultātā tiek pieņemti neatbilstoši apsaimniekošanas lēmumi. Šī pētījuma mērķis bija izvērtēt ģeoķīmisko procesu un piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņu ķīmiskā sastāva mainību Latvijā, lai uzlabotu pazemes ūdeņu monitoringa un pārvaldības sistēmas atbilstīgi ES ūdens politikas prasībām. Rezultāti atklāja, ka saldūdens nesējslāņi Latvijā ir neaizsargāti pret dažādām cilvēku saimnieciskajām darbībām un var novērot vēsturiskā piesārņojuma klātbūtni. Pazemes ūdeņu kvalitāte var būt pazemināta arī dabisku procesu rezultātā. Tika izstrādāti dabiskie fona līmeņi un robežvērtības atbilstošam riska pazemes ūdensobjekta novērtējumam. ES ūdens politikas prasību un sistemātiskā pazemes ūdeņu monitoringa analīze atklāja galvenos trūkumus Latvijas pazemes ūdeņu monitoringa sistēmā.

Despite the exceptional importance of groundwater in social, economic, and environmental processes, it remains poorly understood, mismanaged, and often neglected leading to poor management decisions. This study aimed to assess the geochemical and pollution controls on the variability of groundwater chemical composition in Latvia to elaborate groundwater monitoring and management systems considering the requirements of the EU water policies. The results revealed that freshwater aquifers in Latvia are vulnerable to various human activities and historical pollution can be observed. At the same time, groundwater quality can be lower due to natural processes. Natural background levels and threshold values were derived to ensure proper assessment of the groundwater body at risk. An in-depth analysis of EU water policies’ requirements versus systematic groundwater monitoring revealed the major discrepancies in the Latvian groundwater monitoring system.