Vietējo un introducēto skuju koku uzņēmība pret Heterobasidion spp. Latvijā un sakņu trupes ierobežošanas iespējas

Abstract

Darba mērķis ir noteikt vietējo un introducēto skuju koku uzņēmību pret Heterobasidion spp. infekciju un izvērtēt patogēna ierobežošanas iespējas Latvijā. H. annosum un H. parviporum attīstības ātrums dažādās koku sugās ir atšķirīgs, arī abu sēņu sugu patogenitāte funkcionālajā aplievā ir atšķirīga. Priedēs ar stumbra bojājumiem netika konstatēta Heterobasidion infekcija, bet P. abies konstatēja H. parviporum. Noskaidrots, ka Pinus contorta raksturo augsta uzņēmība pret Heterobasidion spp. Vietējās P. gigantea populācijas nenodrošina celmu aizsardzību pret Heterobasidion bazīdijsporu infekciju, turpretī celmu apstrāde ar bioloģisko preperātu Rotstop®, Latvijas izcelsmes P. gigantea un urīnvielu ierobežo patogēna attīstību. Celmu izstrāde ierobežo Heterobasidion sekundāro infekciju. Atslēgas vārdi: sakņu - sumbra trupe, stumbra bojājumi, P. gigantea, celmu apstrāde, celmu raušana.

The aim was to investigate the susceptibility of native and introduced conifer species to Heterobasidion spp., and to evaluate possible control measures against pathogen in Latvia. Growth rates of Heterobasidion spp., are dependent on tree species. H. annosum and H. parviporum in pine functional sapwood differ in their pathogenicity. Occurrence of H. parviporum in stem wounds of Picea abies stems was observed, Heterobasidion were not detected in investigated pine species. Meanwhile Pinus contorta stumps are susceptible to H. annosum and H. parviporum. Natural colonization of P. abies and P. sylvestris stumps by P. gigantea was not able to restrict Heterobasidion. In P. abies stumps - native Latvian P. gigantea isolate Rotstop® and urea provided similar efficacy. P. abies stump removal restricts secondary spread of Heterobasidion. Keywords: stem and root rot, stem damage, P. gigantea, stump treatment and removal.