Sociālais darbinieks paliatīvā aprūpē slimnīcā

Abstract

Pētījuma tēma ir “Sociālais darbinieks paliatīvā aprūpē slimnīcā”. Pētījuma tēmas izvirzītais mērķis ir teorētiski analizēt un empīriski izpētīt sociālā darbinieka iesaisti paliatīvajā aprūpē slimnīcā. Pētījuma teorētisko bāzi sastāda sistēmu teorija, saskarsmes teorijas principi un teorētiskās atziņas, kas gūtas no iepriekš veiktajiem pētījumiem Latvijā un ārvalstīs. Pētījuma empīriskajā daļā, pētījuma dizains ir kvalitatīva pētījuma dizains, kurā datu ieguve notiek, veicot daļēji strukturētas intervijas un ekspressintervijas, veicot interviju analīzi, izmantojot nepārtraukti salīdzinošo datu analīzes metodi. Pētījuma rezultāti norāda uz to, ka sociālais darbinieks ne tikai pievēršas problēmas risinājumu meklēšanai, un resursu piesaistīšanai, bet sniedz emocionālu atbalstu ikvienai iesaistītai pusei, skaidro, un maksimāli sniedz informāciju, lai vairotu drošības sajūtu gan klientam, gan viņa tuviniekiem. Sniedzot emocionālo atbalstu problēmas risinājums jāskata bez steigas, iedziļinoties un klausoties, un veidojot uz uzticību balstītas attiecības, panākot labu sadarbību risinot sociālās problēmas. Pētījuma rezultāti sniedz iespēju secināt, ka sociālais darbinieks ir paliatīvās aprūpes kā vienas no veselības aprūpes sistēmas elementiem, sistēmas un komandas dalībnieks, kurš sniedz paliatīvās aprūpes saņēmējam un viņa tuviniekiem emocionālo atbalstu, sociālās problēmas risinājumu, katru situāciju skatot individuāli, izmantojot saskarsmes principus kā empātiju, vienkāršu, atklātu komunikāciju, uzklausot un sniedzot nepieciešamos ieteikumus. Analizējot sociālā darbinieka saskarsmi un iesaisti paliatīvajā aprūpē slimnīcā, viens no būtiskiem punktiem, ir sociālā darbinieka pieejamība, jo pētījuma autore, analizējot iegūtos datus secina, ka sociālo darbinieku pieejamība nav vienkārša, saziņa ar šiem darbiniekiem ir komunikācijas veidošana sākotnēji ar ārstniecības personu un tikai pēc tam ar paliatīvās aprūpes saņēmēju un viņa tuviniekiem. Saskarsmē svarīga gan verbāla komunikācija, ko sakām, un neverbāla, to, ko parāda ķermeņa valoda, un tās var atšķirties, paužot viedokli.

The study's theme is “Social worker in palliative care in hospital.” The goal outlined by the study theme is to theoretically analyze and empirically explore the involvement of a social worker in palliative care in a hospital. The theoretical basis of the study shall be compiled by systems theory, principles of contact theory and theoretical insights learned from previous studies performed in Latvia and abroad. In the empirical part of the study, the design of the study is the design of a qualitative study in which data mining takes place through semi-structured interviews and express interviews, interviews analysis using the continuously comparative data analysis method. The results of the study point to a social worker not only turning to finding solutions to the problem and attracting resources, but providing emotional support to every party involved, explains, and providing the most information to enhance a sense of safety for both the customer and their loved ones. In providing emotional support, the solution to the problem must be seen without hurry, in depth and in listening, and in building trust-based relationships, in achieving good cooperation in addressing social problems. The results of the study provide an opportunity to conclude that a social worker is a Member of palliative care as one of the elements of the healthcare system, a system and team that provides the recipient of palliative care and his or her loved ones with emotional support, a solution to the social problem by looking at each situation individually, using the principles of contact as empathy, simple, open communication, listening and making the necessary recommendations. When analysing the contact and involvement of a social worker in palliative care in a hospital, one important point is the availability of a social worker, because the author of the study concludes from the analysis that the availability of social workers is not straightforward, communication with these employees is to form communication initially with a medical practitioner and only afterwards with the recipient of palliative care and his or her relatives. In contact, both verbal communication we say and nonverbal, what body language shows, are important, and they can vary in expressing opinions.