REASONS FOR FAILED IMPLANTATION IN IVF CYCLES METHODS TO IMPROVE IVF OUTCOMES

Abstract

Mūsdienās neauglība ir plaši izplatīta medicīniska un sociāla problēma, kas skar aptuveni 17,5 % pāru (WHO 2021). Smagos neauglības gadījumos nepieciešama medicīniskā apaugļošana (in-vitro fertilization: IVF), kādēļ IVF procedūru īpatsvars grūtniecības iestāšanās nodrošināšanai nepārtraukti pieaug. Galvenās problēmas, ar kurām saskaras pāri un ārsti IVF ārstēšanas laikā, ir atkārtota neveiksmīga implantācija (recurrent implantation failure: RIF) un agrīna grūtniecības pārtraukšanās (early pregnancy loss: EPL) pēc manipulācijas veikšanas. Joprojām trūkst diagnostisko un terapeitisko metožu, kas ļautu prognozēt un samazināt RIF un ELP sastopamību pēc IVF manipulācijas. Šī darba mērķis bija novērtēt dažādu metožu un pieeju spēju uzlabot IVF ārstēšanas rezultātus, un samazināt RIF un EPL. Mērķis bija novērtēt gan neinvazīvas, gan invazīvas IVF ārstēšanas metodes, lai sasniegtu šo mērķi.

Infertility is a widespread medical and social problem affecting approximately 17.5% of couples worldwide (WHO 2021). Severe cases of infertility require in-vitro fertilization (IVF) treatment, and the proportion of IVF procedures performed to achieve a pregnancy is continuously growing. The main challenges facing couples and physicians during IVF treatments are recurrent implantation failure (RIF) and early pregnancy loss (EPL). There is still a lack of diagnostic and therapeutic methods to facilitate improved prognosis and to reduce the incidence of RIF and ELP. This work was done to assess the ability of different methods and approaches to improve the outcome of IVF treatment, and to decrease RIF and EPL. Both non-invasive and invasive IVF work-up methods were assessed to reach this goal.