Ienaidnieks Amelēks un draugs Jetrus: starpgrupu attiecības Origena un Mehiltas interpretācijās

Abstract

Promocijas darbā “Ienaidnieks Amalēks un draugs Jetrus: starpgrupu attiecības Origena un Mehiltas interpretācijās” autore analizē agrīno jūdu un kristiešu tekstus ar mērķi atklāt dažādos grupu attiecību modeļus, kurus šo seno tekstu autori prezentē un priekšraksta savām kopienām. Analīzē autore izmanto konstrukcionisma pieeju, diskursa analīzi un seko jautājumiem, kuriem starpgrupu attiecību pētniecībā pievēršas sociālā psiholoģija. Promocijas darbs ir pienesums jūdu un kristiešu attiecību pētniecībā senatnē, kas ir sarežģīta pieejamo avotu fragmentārā rakstura dēļ. Darbs sastāv no divām svarīgākajām daļām: metodoloģijas pieteikuma un analīzes daļas. Tajā izstrādātā metodoloģija ir jauninājums jūdu un kristiešu attiecību pētniecībā. Metodoloģija tālāk darbā tiek piemērota diviem agrīnajiem Bībeles komentāriem jūdu un kristiešu rakstos – traktātam “Amalēks” Rabīna Išmaēla Mehiltā un Origena homīlijām par 2. Mozus grāmatu. Mehiltas autoru un Origena dažādās pieejas starpgrupu attiecībām, kā analīze tās uzrāda, tiek apkopotas darba noslēgumā, iezīmējot abu tekstu un to pārstāvēto kopienu atšķirīgo un kopīgo aprakstos par naidīgo ārgrupu, kuru pārstāv Amalēks, un draudzīgo ārgrupu, kuru pārstāv Jetrus. Promocijas darbs rakstīts, vadoties pēc tēzes, ka sociālās psiholoģijas starpgrupu attiecību pētniecības metožu un konstrukcionisma pieejas pielietošana rabīniskā jūdaisma un ortodoksās kristietības Bībeles interpretācijas tekstiem norāda uz to atšķirībām uzskatos par grupas identitāti un attiecībām ar ārgrupām. Rabīna Išmaēla Mehiltas un Origena interpretācijas par Amalēku un Jetru ir labs piemērs šādu seno jūdu un kristiešu grupu vērtību demonstrēšanai. Atslēgvārdi: Jūdu – kristiešu attiecības, starpgrupu attiecības, Rabīna Išmaēla Mehilta, Origens

In her dissertation “Enemy Amalek and Friend Jethro: Intergroup Relations in the Interpretations by Origen and the Mekhilta”, the author analyses early Jewish and Christian texts in order to reveal different patterns of group relations that their authors describe and prescribe to their communities. In her analysis the author uses social constructionism, discourse analysis and follows questions posed by intergroup relations research in social psychology. The dissertation is a contribution to the study of Jewish–Christian relations in antiquity, which is complicated by the fragmentary nature of the available sources. There are two main parts in this thesis: methodology and analysis. The methodology developed in this work is an innovation in the study of Jewish–Christian relations. It is applied to two early biblical commentaries in the Jewish and Christian tradition: tractate “Amalek” of the Mekhilta of Rabbi Ishmael and Origen’s homilies on the book of Exodus. The analysis reveals differences and commonalities of the two works towards a hostile outgroup represented by Amalek and a friendly outgroup represented by Jethro. The doctoral thesis follows a premise that the application of social psychology’s intergroup research methods and the constructionism approach to the biblical interpretation of rabbinic Judaism and orthodox Christianity points to the differences in their views on ingroup identity and intergroup relations. The Mekhilta’s and Origen’s interpretations of Amalek and Jethro are good examples of ancient Jewish and Christian group values in this regard. Keywords: Jewish – Christian relations, intergroup relations, Mekhilta de Rabbi Ishmael, Origen