Patērētāja lēmuma autonomija negodīgas komercprakses aizlieguma regulējumā digitālajā vidē

Abstract

Digitālo tehnoloģiju attīstība ir vecinājusi jaunu, patērētāju datu apstrādē balstītu komercprakses veidu rašanos, kas būtiski mazina patērētāja lēmuma autonomiju digitālajā vidē. Patērētāja lēmuma autonomija ir viens no svarīgākajiem patērētāju tiesību principiem, kura tiesiskajā aizsardzībā Eiropas Savienības un Latvijas tiesībās nozīmīga loma ir negodīgas komercprakses aizlieguma regulējumam. Tomēr minētais regulējums ir radīts industriālā tirgus apstākļos, līdz ar to tā izstrādes procesā nav ņemtas vērā digitālās vides īpatnības un tās radītie riski patērētāja lēmuma autonomijai. Par minēto jautājumu nav visaptverošu un padziļinātu zinātnisko pētījumu ne Eiropas Savienības, ne Latvijas tiesību literatūrā. Tādējādi darba mērķis ir sistēmiski un kritiski izpētīt patērētāja lēmuma autonomiju negodīgas komercprakses aizlieguma regulējumā digitālajā vidē, identificējot aktuālos problēmjautājumus un sniedzot priekšlikumus to risināšanai. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, darbā ir pētīta patērētāja lēmuma autonomija digitālajā vidē, definējot patērētāja lēmuma autonomijas jēdzienu un analizējot patērētāja lēmuma autonomijas aizsardzības tiesisko pamatu. Tāpat darbā tiek atklāta jēdzienu tehnoloģiskā komercprakse un digitālā komercprakse loma patērētāja lēmuma autonomijas koncepta izpratnē un identificēti aktuālie patērētāja lēmuma autonomijai nevēlamie tehnoloģiskās komercprakses veidi un apstākļi, kas rada nopietnu risku patērētāja lēmuma autonomijas ietekmēšanai digitālajā vidē pretēji patērētāju interesēm. Darbā kopsakarā ar ES tiesībām ir analizēts negodīgas komercprakses aizlieguma regulējums, vērtējot to, vai tas ir atbilstošs patērētāja lēmuma autonomijas efektīvai aizsardzībai digitālajā vidē. Vadoties no darbā secinātā, tiek izvirzīti priekšlikumi konstatēto problēmu risināšanai. Darba rezultātā tiek rosināts pilnveidot Eiropas Savienības un Latvijas negodīgas komercprakses aizlieguma regulējumu un tā izpratni, cita starpā, sniedzot likumdošanas priekšlikumus Negodīgas komercprakses direktīvas un Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma modernizēšanai. Darbs ir veidots tematiski vienotu publikāciju kopas formā un sastāv no trīspadsmit zinātniskajām publikācijām. Darba kopsavilkumā tiek sniegts vienots ieskats pētījuma norisē, definēts kopējais pētījuma mērķis un 15 tēzēs apkopoti publikāciju nozīmīgākie secinājumi un priekšlikumi. Atslēgvārdi (5-6): patērētāja lēmuma autonomija, negodīga komercprakse, digitālā vide, tiesības

The development of digital technologies has led to the emergence of new commercial practice models based on the processing of consumer data, which significantly reduces consumer decision-making autonomy in the digital environment. Consumer decision-making autonomy is one of the most important principles of consumer rights. The law prohibiting unfair commercial practices plays an important role in the protection of this principle in the European Union and Latvia. However, the law was created under the conditions of the industrial (i.e., non-digital) market. Therefore, the peculiarities of the digital environment and the risks it creates for consumer decision-making autonomy were not considered in the process of drafting the law. There are no comprehensive or in-depth scientific studies on this issue in the legal literature either of the European Union or of Latvia. Thus, the aim of the thesis is to systematically and critically study consumer decision-making autonomy in the law prohibiting unfair commercial practices in the digital environment, identifying current problematic issues and providing proposals for their solution. To achieve this aim, consumer decision-making autonomy in the digital environment has been studied in the thesis, defining the concept of consumer decision-making autonomy and analysing the legal basis for the protection of consumer decisions. Also, the thesis reveals the role of the concepts of technological commercial practice and digital commercial practice in the understanding of the concept of consumer decision-making autonomy and identifies current models and conditions of technological commercial practice undesirable for consumer decision-making autonomy, which in turn creates a serious risk of influencing consumer decision-making autonomy in the digital environment and thus against the interests of consumers. The thesis in connection with EU law analyses the law prohibiting unfair commercial practices, evaluating whether it is appropriate for the effective protection of consumer decision-making autonomy in the digital environment. Considering the conclusion of the research, proposals are put forward to resolve the problems identified. As a result, the thesis encourages improving the law prohibiting unfair commercial practices and its understanding both in the European Union and in Latvia, for example by providing legislative proposals for the modernization of the Unfair Commercial Practices Directive and the Unfair Commercial Practices Prohibition Law. The thesis is created in the form of a thematically unified series of scientific publications and consists of thirteen scientific publications. The summary of the thesis provides a unified insight into the progress of the research, defines the common aim of the research, and summarizes the most important conclusions and proposals of the publications in 15 theses. Keywords: consumer decision-making autonomy, unfair commercial practices, digital environment, law