Mantas atzīšana par noziedzīgi iegūtu un rīcība ar to pirmtiesas kriminālprocesā

Abstract

Kriminālprocesā mantas atzīšana par noziedzīgi iegūtu ir notikusi visos laikmetos, bet pēdējo divdesmit gadu periodā likumos tiek paredzēta iespēja šo jautājumu izlemt vēl pirmstiesas procesa laikā. Mantas atzīšana par noziedzīgi iegūtu un tās konfiskācija pirms notiesājoša sprieduma ir samērā jauns institūts ne tikai Latvijas, bet arī citu Eiropas valstu kriminālprocesuālajās tiesībās. Turklāt pēdējos gados noziedzīgi iegūtās mantas atsavināšanai ir izvirzītas jaunas prasības. To izpildīšanai tiek izdomāti dažādi risinājumi, taču bez pietiekama zinātniskā izvērtējuma. Arī ievērojamais attiecīgu konstitucionālajās tiesās ierosinātu lietu skaits liecina par situācijas sarežģītību. Atzīstot mantu par noziedzīgi iegūtu, pirms ir pierādīta kādas personas vaina noziedzīgā nodarījumā, būtiski tiek skartas personas tiesības uz īpašumu. Īpaši aktuāli tas ir gadījumos, kad manta tiek atsavināta trešajai personai. Savukārt personai ar likumu uzliktais pienākums pierādīt mantas legālo izcelsmi robežojas ar nevainīguma prezumpcijas principa aizskārumu, it īpaši kriminālprocesos par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tātad arī šis cilvēktiesību aspekts prasa zinātniski pamatotu risinājumu. Šajā darbā ir izvērtēti citās valstīs pastāvošie mantas noziedzīgās izcelsmes atzīšanas procesi un to analīze gan juristu pētījumos, gan konstitucionālo tiesu un starptautisko tiesu spriedumos. Pamatojoties uz tiesību doktrīnas atziņām, kā arī normatīvā regulējuma un tiesu prakses izvērtējumu, šajā darbā piedāvātas zinātniski pamatotas rekomendācijas gan praktisko problēmu korektai tiesiskai atrisināšanai, gan normatīvā regulējuma pilnveidošanai Latvijā. Tādējādi tiek arī attīstīta kriminālprocesa teorija un zinātniskā doma par iespējamiem procesuālajiem līdzekļiem noziedzības novēršanai, atsavinot noziedzīgi iegūtu mantu. Pasaules valstīs nav vienota, universāla mehānisma, kas vēl pirmstiesas kriminālprocesa laikā būtu izmantojams mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu (non-convicted-based-confiscation). Izanalizējot iespējamos variantus, izvērtējot to efektivitāti, cilvēktiesību garantijas un procesa iekļaušanos nacionālajā tiesību sistēmā, šajā darbā tiek piedāvāts, iespējams, sabalansētākais risinājums mērķa sasniegšanai. Atslēgvārdi : noziedzīgi iegūta manta, pierādīšana, tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesības uz īpašumu, konfiskācija, restitūcija

In criminal proceedings, property has been recognized as criminally obtained in all eras, but in the last twenty years, laws have provided for the possibility to decide this issue even during the pre-trial proceedings. Recognition of property as criminally obtained and its confiscation before a conviction is a relatively new institution not only in Latvian criminal procedural law, but also in other European countries. In addition, in recent years, new requirements have been set for the confiscation of property obtained by crime. Various solutions are devised to achieve them, but without sufficient scientific evaluation. The significant number of cases in the constitutional court also shows the complexity of the situation. Recognizing property as criminally obtained before a person's guilt in a criminal offense has been proven, significantly affects a person's right to property. This is especially relevant in cases where property is expropriated to a third party. On the other hand, the obligation imposed by the law on a person to prove the origin of property borders on violating the principle of presumption of innocence, especially in criminal proceedings for the legalization of criminally obtained funds. Therefore, this aspect of human rights also requires a scientifically based solution. The work has evaluated the processes of recognizing the criminal origin of property existing in other countries, their analysis in legal studies, judgments of constitutional courts and international courts. Based on the findings of the legal doctrine and the evaluation of the regulatory framework and court practice, the work offers scientifically based recommendations for the correct legal solution of practical problems, as well as proposals for improving the regulatory framework in Latvia. In this way, the theory of the criminal process and the scientific opinion about the possible procedural means to prevent crime by expropriating property obtained by crime are also developed. In the countries of the world, there is no uniform mechanism for recognizing property as criminally obtained during pre-trial criminal proceedings (non-convicted-based-confiscation). Analyzing the possible options, evaluating their effectiveness, human rights guarantees and inclusion of the process in the national legal system, the work offers probably the most balanced solution to achieve the goal. Keywords: criminally acquired property (crime proceeds), proof, right to a fair trial, property rights, seizure (confiscation), restitution