Emocionālā inteleģence māsām intensīvās terapijas nodaļā

Abstract

Bakalaura darba tēma ir „Emocionālā inteliģence māsām reģionālā slimnīcā”, kurā aplūko emocionālās inteliģences (turpmāk – EI) nozīmi māsu darbā, ņemot vērā, ka Latvijas veselības aprūpes nozarē, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir zems māsu cilvēku resurss, un ar to saistītos psihoemocionālos riskus (augsts darba stresa līmenis, pārslodze, izdegšanas sindroma). EI palīdz māsām efektīvi rīkoties ar savām un pacientu emocijām un uzlabot aprūpi, veicinot labvēlīgu vidi un nodrošinot gan pacientu, gan māsu labklājību. Pētījuma mērķis izpētīt sociāldemogrāfisko datu ietekmi uz EI izmaiņām, izmantojot kvantitatīvu pētījuma metodi, kas satur jautājumus par sociāldemogrāfiskiem datiem un LU Psiholoģijas nodaļas adaptētu aptauju – Šutes Emocionālā intelekta pašnovērtējuma aptauja (V.Reņģe, J.Ņižņika, 2012; Z. Tiļļa, 2015). Pētījumā piedalījās 94 māsas no reģionālām slimnīcām, vidējā vecuma grupa 40-49 gadi un trešdaļai respondentu darba stāžs pārsniedz 20 gadus. Respondenti atlasīti izmantojot pieejamības jeb ērtuma izlases veidu, kas paredz vispieejamāko pētījuma dalībnieku atlasi pētījumam, garantējot respondentiem anonimitāti un konfidencialitāti. Dati kodēti un apstrādāti, izmantojot datu apstrādes programmas Excel un SPSS. Pētījuma rezultātā hipotēze neapstiprinājās, ka māsām, kuras strādā reģionālās slimnīcās un ir augsts izglītības līmenis, ir arī augstāks emocionālās inteliģences līmenis.

Bachelor thesis: "Emotional Intelligence of Nurses in a Regional Hospital". This study explores the significance of emotional intelligence (EI) in the work of nurses considering that in the healthcare sector in Latvia, compared to other European Union countries, there is a low nurse-to-patient ratio and associated psychosocial risks (high levels of stress, overload, burnout syndrome). EI helps nurses effectively manage their own and patients' emotions and improve nursing care, promoting a favorable environment and ensuring the well-being of both patients and nurses. This study aimed to examine the impact of sociodemographic data on changes in EI using a quantitative research method that includes questions about sociodemographic data and The Self-Report Emotional Intelligence Test, SREIT, Schutte et al. 1998, adapted in Latvia (V.Reņģe, J.Ņižņika, 2012; Z. Tiļļa, 2015). The study involved 94 nurses from regional hospitals in Latvia, with an average age group of 40-49 years old and one-third of the respondents having over 20 years of work experience. Respondents were selected using convenience sampling, which involves selecting the most accessible participants for the study to guarantee anonymity and confidentiality. Data were encoded and processed using data processing software Excel and SPSS. The hypothesis that nurses with a high level of education working in regional hospitals have a higher level of emotional intelligence was not confirmed in the study results.