Vielmaiņas un plazmas iekaisuma rādītāju dinamika pēcmaltītes periodā jaunām sievietēm atkarībā no maltītes diennakts laika

Abstract

Pētījuma mērķis bija izvērtēt maltītes ieturēšanas diennakts laika ietekmi uz pēcmaltītes metabolismu, enerģētisko substrātu (tauku, ogļhidrātu) izmantošanu organismā un iekaisuma marķieru un kortizola izmaiņām atkarībā no cilvēka ķermeņa masas indeksa. Pētījuma dalībnieku atlase tika veikta, izmantojot anketēšanas metodi un ievērojot iekļaušanas kritēriju atbilstību. Pētījumā tika iekļauta 21 dalībniece un viņas tika sadalītas trīs pētījuma grupās, balstoties uz ķermeņa masas indeksa (ĶMI) vērtībām: 4 dalībnieces - pazeminātā svara grupā (ĶMI <18,6 kg/m2), 10 - normālā svara grupā (ĶMI 18,6-25,0 kg/m2) un 7 - palielinātā svara grupā (ĶMI >25,0 kg/m2). Dalībniecēm veica netiešās kalorimetrijas mērījumus trīs stundu periodā pēc maltītes uzņemšanas, ievāca siekalu paraugus kortizola noteikšanai, kā arī kapilāro un venozo asiņu paraugus vairāku humorālo faktoru noteikšanai. Iegūtie rezultāti liecina, ka ogļhidrātiem un lipīdiem bagāta maltīte rada līdzīgas metabolisma izmaiņu tendences pēcmaltītes periodā no rīta un vakarā dalībniecēm ar atšķirīgu ķermeņa masas indeksu. Pēcmaltītes periodā vērojama kortizola sekrēcijas samazināšanās tendence visās pētījuma grupās. Ogļhidrātiem un lipīdiem bagāta maltīte nerada statistiski nozīmīgas izmaiņas iekaisuma citokīnu - IL-6 un TNF-alfa, koncentrācijā pēcmaltītes periodā normāla svara pētījuma dalībniecēm. Pēcmaltītes enerģētiskā metabolisma raksturlielumu izmaiņas nav saistītas ar maltītes ieturēšanas diennakts laiku, bet to nevar viennozīmigi secināt par glikozes regulācijas raksturlielumiem.

SUMMARY Diurnal Variation of Postprandial Metabolic and Plasma Inflammatory Indicators in Young Women depending on the meal timing Study purpose was to evaluate the impact of meal timing throughout the day on postprandial metabolism, utilization of energetic substrates (fats, carbohydrates) in the body, and changes in inflammatory markers and cortisol levels depending on human body mass index (BMI). Participant selection was conducted using a questionnaire method, adhering to inclusion criteria. The study included 21 female participants, who were divided into three groups according to the BMI values: 4 participants in the underweight group (BMI <18.6 kg/m2), 10 - in the normal weight group (BMI 18.6-25.0 kg/m2), and 7 - in the overweight group (BMI >25.0 kg/m2). Indirect calorimetry measurements were performed on participants over a three-hour period after meal intake, saliva samples were collected for the determination of cortisol, as well as capillary and venous blood samples for the determination of several humoral factors. The obtained results indicate that a meal high in carbohydrates and lipids induces similar metabolic response patterns in the postprandial period both in the morning and evening, irrespective of participants body mass index. In the postprandial period, there is a trend of decreasing cortisol secretion in all study groups. High carbohydrate and lipid meal does not elicit statistically significant changes in the concentrations of inflammatory cytokines IL-6 and TNF-alpha in normal-weight subjects during the postprandial period. Furthermore, changes in the indicators of postprandial energy metabolism are not related to the time of day of the meal, but it cannot be unambiguously concluded about the indicators of glucose regulation.