Zviedru veidotā Rīgas aizsardzības sistēma 1629.-1710. g.

Abstract

Darbā aplūkota Rīgas aizsardzības sistēma un tās stratēģiskā nozīme, kamēr tā atradās Zviedrijas impērijas sastāvā. Tas darīts ar mērķi Rīgu aplūkot Zviedrijas impērijas stratēģisko interešu un militāro koncepciju ietvaros. Lielākoties tas sasniegts, analizējot konkrētos aspektus, kurus Rīgas nocietinājumu izbūve spēja un bija paredzēta pildīt, ar to palīdzību nosakot, kādas vajadzības zviedri mēģināja apmierināt ar šī cietokšņa palīdzību, līdz ar to nosakot, kāda situācija veidojās viņu ārpolitikas stratēģiskajā vidē. Lielā mērā līdz šim cietoksnis apskatīts kā atsevišķa būtne, nevis ķēdes vai kāda kopuma elements. Pats Rīgas cietoksnis kā viena no augstākajām prioritātēm visai veiksmīgi tika iekļauts impērijas stratēģiskajā kopainā un tā attīstība ļauj izdarīt secinājumus par zviedru attieksmi pret karadarbības vešanas praksi un Baltijas jūras stratēģisko telpu.

Riga being one of the most important cities in the Swedish empire warranted a lot of attention to the question of its defence. This work deal whit the strategic reasons and solutions for Rigas defence up until 1710. This is done in the context of wider Swedish strategic interests and considerations in the Baltic region. For the most part this has been achieved by analysing those aspects and functions that Rigas defences where supposed to achieve and how they were supposed to achieve them. From that it is possible to determine which Swedish political needs was the fortress and the defence system as a whole was meant to satisfy in the Baltic strategic theatre.