Bezdarbs Latvijā COVID-19 pandēmijas ierobežojumu kontekstā
Author
Anīte, Ērika
Co-author
Latvijas Universitāte. Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte
Advisor
Hazans, Mihails
Date
2024Metadata
Show full item recordAbstract
COVID-19 pandēmija atstāja būtiskas sekas uz darba tirgu, tāpēc bakalaura darba ietvaros tiek identificēta pandēmijas ietekme uz ekonomiski aktīvo indivīdu bezdarba risku Latvijā, veicot loģistiskās regresijas analīzi dzimumu griezumā. Tiek apskatīti pētījumi, kas jau veikti par COVID-19 ietekmi uz indivīdu bezdarbu dažādās pasaules valstīs. Veiktā analīze norāda uz būtiskām izmaiņām Latvijas un ES bezdarba rādītājos, īpaši pirmā pandēmijas viļņa rezultātā. 2021.gādā abu dzimumu bezdarba risks Latgalē bija mazāk atšķirīgs no citiem reģioniem, nekā pirms un pēc pandēmijas. Savukārt sieviešu bezdarba risks Kurzemē un Vidzemē 2021.gadā bija zemāks nekā Rīgā. Lielāks bezdarba risks pandēmijas laikā novērojams personām, kas dzīvo vienas. Savukārt, pirms un pēc pandēmijas sievietēm, kas dzīvo kopā ar partneri bezdarba risks ir lielāks. The COVID-19 pandemic had a noteable impact on the labour market, so the impact of the pandemic on the risk of unemployment of economically active individuals in Latvia is identified using logistical regression analysis by gender. The thesis examines studies already conducted on the impact of COVID-19 on individual unemployment in various countries. Analysis points to crucial changes in the unemployment of Latvia and the EU, mainly during the first pandemic wave. In 2021, the risk of unemployment for both genders in Latgale was less different from other regions than before and after the pandemic. The risk of unemployment of women in Kurzeme and Vidzeme in 2021 was lower than in Riga. Those living alone were at higher risk of unemployment during the pandemic. In other periods, women living with a partner were at higher risk of unemployment.