Trešais pensiju līmenis Latvijā

Abstract

Latvijas trīs līmeņu pensiju sistēma ir būtisks mehānisms iedzīvotāju finansiālās drošības nodrošināšanai vecumdienās. Tomēr demogrāfiskās pārmaiņas, piemēram, iedzīvotāju novecošana, rada disbalansu starp sociālā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, negatīvi ietekmējot ekonomikas attīstību. Trešā pensiju līmeņa nozīme pieaug, jo valsts pensija bieži vien nesniedz pietiekamus ienākumus, taču šis līmenis Latvijā joprojām ir maz attīstīts, un liela daļa strādājošo un darba devēju nav iesaistījušies privātajās pensiju shēmās. Pētījuma mērķis ir izstrādāt priekšlikumus likumdevējiem un sistēmas dalībniekiem līdzdalības palielināšanai un sistēmas uzlabošanai, lai veicinātu lielāku iedzīvotāju iesaisti un ilgtermiņa finansiālo stabilitāti. Lai to sasniegtu, tiek veikta pensiju sistēmas modeļa analīze un citu valstu pieredzes izpēte. Tiek analizēti trešā pensiju līmeņa pamatprincipi, fondu ienesīgums un identificētas stiprās un vājās puses. Pētījumā izmantotas teorētiskā literatūras analīze, statistisko datu apstrāde un gadījumu izpēte. Rezultāti sniegs padziļinātu izpratni par trešā pensiju līmeņa efektivitāti un palīdzēs izstrādāt ieteikumus iedzīvotāju iesaistes veicināšanai.

Latvia's three- pillar pension system is an important mechanism for ensuring people's financial security in old age. However, demographic changes, such as an ageing population, create an imbalance between social budget revenues and expenditures, with a negative impact on economic development. The importance of the third pillar is growing, as the state pension often does not provide sufficient income, but it is still underdeveloped in Latvia and a large share of workers and employers are not participating in private pension schemes. The aim of the study is to develop proposals for legislators and system actors to increase participation and improve the system in order to promote greater participation and long-term financial sustainability. To achieve this, an analysis of the pension system model and a study of the experience of other countries are carried out. The basic principles of the third pillar of pensions are analysed, fund returns are assessed and strengths and weaknesses are identified. The study uses theoretical literature analysis, statistical data processing and case studies. The results will provide a deeper understanding of the effectiveness of the third pillar and help to develop recommendations to enhance citizens' participation.