Show simple item record

dc.contributor.advisorŠavriņa, Baiba
dc.contributor.authorJansone, Agnija
dc.contributor.otherLatvijas Universitāte. Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte
dc.date.accessioned2024-06-22T01:05:27Z
dc.date.available2024-06-22T01:05:27Z
dc.date.issued2024
dc.identifier.other103811
dc.identifier.urihttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/66570
dc.description.abstractPētījuma mērķis ir izstrādāt Latvijā piemērojama brīvprātīgā darbā ekonomiskās vērtības aprēķina algoritma versijas, īpašu uzmanību pievēršot aprēķinā izmantojamo datu pieejamībai. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tika (1) pētīta brīvprātīgā darba ekonomiskās novērtēšanas starptautiskā prakse, apskatītas dažādas teorijas par brīvprātīgā darba ietekmes mērīšanu; (2) veiktas intervijas ar 13 ekspertiem par brīvprātīgā darba ekonomiskās vērtības datu vākšanas kultūru un iespējām, (3) izstrādāta anketa, balstīta Starptautiskās darba organizācijas ieteiktajā metodoloģijā un izplatīta brīvprātīgā darba veicēju vidū Latvijā un Igaunijā – apkopotas 60 atbildes; (4) izstrādātas brīvprātīgā darbā ekonomiskās vērtības aprēķina algoritma versijas un (5) testētas šīs versijas ar Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas, Igaunijas Skautu organizācijas un Igaunijas Gaidu organizācijas datiem. Tika konstatēts, ka ir veiksmīgas starptautiskās prakses kā aprēķināt brīvprātīgā darba pienesumu valsts ekonomikās – Kanādā, Nīderlandē, Starptautiskajā darba organizācijā. Tika noskaidrots, ka Latvijā tiek ievākti dati par brīvprātīgo darbu, taču, politiskās atbildības trūkuma dēļ, neviens tos neapkopo. Veicot brīvprātīgo darbu indivīds attīsta ne tikai savas prasmes, gūst jaunas zināšanas, bet arī attīsta savu sociālo kapitālu, kas var būt noderīgs veiksmīgākai integrācija darba tirgū un tā ekonomiskās produktivitātes celšanai. Rezultāti liecina, ka datu ievākšana iet roku rokā ar labu pārvaldību – gan NVO gan valsts sektorā, kā arī to, ka formālā brīvprātīgā darba veicēji biežāk ieguldīs arī citus savus resursus brīvprātīgā darba mērķu sasniegšanai. Galvenie ierosinājumi: 1) valsts pārvaldei, praktizēt Brīvprātīgā darba likumā noteiktās normas datu ievākšanas jomā; 2) Centrālai statistikas pārvaldei iekļaut darba spēka apsekojumos, Tautas skaitīšanā un citos pētījumos datu ievākšanas bloku par brīvprātīgo darbu; 3) Cilvēkkapitāla padomei Cilvēkkapitāla stratēģijā iekļaut brīvprātīgā darba aspektu.
dc.description.abstractThe aim of the research is to develop versions of an algorithm for calculating the economic value of volunteering that would be applicable in Latvia, including a focus on the availability of the data used in the calculation. In order to achieve the aim of the study, (1) the international practice of economic valuation of volunteering was studied, different theories on measuring the impact of volunteering were reviewed; (2) interviews were conducted with 13 experts on the culture and feasibility of collecting data on the economic value of volunteering; (3) a questionnaire based on the methodology recommended by the International Labour Organisation was developed and distributed among volunteers in Latvia and Estonia - 60 responses were collected; (4) versions of the algorithm for calculating the economic value of volunteering; and (5) these versions were tested with data from the Latvian Scouts and Guides Central Organisation, the Estonian Scouts Organisation and the Estonian Guides Organisation. It was found that there is a successful international practice to calculate the contribution of volunteering in national economies - such as Canada, the Netherlands, the International Labour Organisation. It was found that in Latvia data on volunteering is collected, but because of a lack of political responsibility, no one is collecting, synthesising or analysing it. By volunteering, individuals not only develop their skills and gain new knowledge, but also develop their social capital, which can be useful for a more successful integration into the labour market and for increasing their economic productivity. The results suggest that data collection goes hand in hand with good governance, both in the NGO and public sectors and that formal volunteers are more likely to invest their other resources to achieve the objectives of volunteering. It was suggested that, mainly, the public administration should practice the norms of the Volunteer Law in the field of data collection, the National Statistical Office should include in the Labour Force Surveys, Census and other surveys, a data collection block on volunteering. To Include volunteering in the Human Capital Strategy by Huma Capital Council.
dc.language.isolav
dc.publisherLatvijas Universitāte
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess
dc.subjectEkonomika un uzņēmējdarbība
dc.subjectBrīvprātīgais darbs
dc.subjectBrīvprātīgā darba ekonomiskā vērtība
dc.subjectCilvēkkapitāls
dc.subjectIetekmes novērtēšana
dc.subjectVolunteering
dc.titleBrīvprātīgā darba ieguldījums valsts ekonomikā.
dc.title.alternativeThe Contribution of Voluntary Work to the National Economy.
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/bachelorThesis


Files in this item

Thumbnail

This item appears in the following Collection(s)

Show simple item record