Uzvedības zinātnes integrācija Latvijas cirkulārās ekonomikas politikās

Abstract

Maģistra darbs izstrādāts ar mēŗki izpētīt kā uzvedības zinātnes integrācija Latvijas aprites ekonomikas politikās var uzlabot politiku efektivitāti. Pētījuma galvenais uzdevums ir sniegt politikas veidotājiem praktiskus ieteikumus aprites ekonomikas politiku pilnveidē, izmantojot zināšanas, ko sniedz uzvedības zinātne. Pētījumā izmantota jaukta tipa metodoloģija, apvienojot kvalitatīvu politikas dokumentu analīzi, veiksmīgu citu valstu un pašvaldību piemēru izpēti, daļēji strukturētu ekspertu interviju tematisku analīzi ar kvantitatīvu Latvijas pašreizējo aprites ekonomikas politiku novērtējumu, balstoties uz Eiropas Savienības aprites ekonomikas novērtējuma modeli. Pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijas aprites ekonomikas politikām ir būtisks potenciāls palielināt to effektivitāti, kā vienu no stratēģijām izmantojot uzvedības zinātnes integrāciju, patērētāju ilgtspējīgas uzvedības, atkritumu samazināšanas un resursu efektīvas izmantošanas veicināšanā. Pētījums sniedz ieteikumus politikas veidotājiem, uzsverot nepieciešamību izprast un lietot uzvedības zinātnes rīkus un metodes, kas, izmantojot cilvēku kognitīvos aizspriedumus, veicina veiksmīgāku aprites ekonomikas politiku ieviešanu. Atslēgas vārdi: aprites ekonomika, politikas efektivitāte, uzvedības zinātne, uzvedības ietekmes metodes, Latvija, patērētāju uzvedība

This Master's thesis aims to examine how the integration of behavioural science into Latvia's circular economy (CE) policies can enhance policy effectiveness, with the underlying goal of providing policy makers with practical suggestions. The research employs a mixed-methods approach, combining qualitative analysis of policy documents, successful case studies from other countries, and thematic analysis of semi-structured expert interviews, with quantitative assessment of current CE policy performance in Latvia according to the EU monitoring framework for circular economy. The study reveals that Latvia's CE policies could significantly improve their efficiency, as one of the means using incorporation of behavioural science insights, to address cognitive biases, and promote sustainable behaviours. Findings suggest that such integration can lead to more effective policy outcomes, particularly in encouraging sustainable consumer behaviour, waste reduction, and efficient resource utilisation. The thesis provides actionable recommendations for policymakers, emphasising the need for a clear understanding of behavioural science principles and their practical application in policy-making. Keywords: circular economy, policy effectiveness, behavioural science, nudges, Latvia, consumer behaviour