Inflācijas ietekme uz luksusa preču tirgu 27 Eiropas Savienības valstīs no 2018. līdz 2023. gadam

Abstract

Maģistra darbs “Inflācijas ietekme uz luksusa preču tirgu 27 Eiropas Savienības valstīs no 2018. līdz 2023. gadam” ir balstīts uz pēdējā laika straujo inflācijas progresu 2022. gadā. Eiropas Centrālā banka sniedz pamatu inflācijas pārvaldībai, tomēr valsts līmenī valdībai un Nacionālajai bankai arī ir būtiska loma. Valsts un starptautiskā mērogā inflācija ir būtisks cenu kontroles un drošības instruments. Lai gan saskaņotais patēriņa cenu indekss aptver pirmās nepieciešamības preces, luksusa preces atsevišķi aplūkojot inflācijas kontekstā, ir atšķirīga preču kategorija, kurai bieži ir atšķirīgi patēriņa modeļi salīdzinājumā ar citiem mājsaimniecības produktiem. Pētījuma mērķis ir noteikt inflacijas ietekmi uz luksusa preču tirgu 27 Eiropas Savienības valstīs, identificēt problēmjautājumus, kā arī sniegt priekšlikumus normatīvā regulējuma papildināšanai. Pētījuma īstenošanai šajā darbā tiek izmantota korelācijas metode un tirgus lieluma statistika salīdzinājumā ar Džini indeksu un cilvēku attīstības indeks.

The master’s Thesis ‘The Influence of Inflation on Luxury Goods Market in the 27 European Union countries from 2018.-2023.’ is based on the recent rapid progress of inflation in 2022. In the Euro area the European Central Bank provides the foundation of how inflation should be managed, nevertheless in the national level government and National Bank plays a vital role. Nationally and internationally inflation is an essential tool for price control and thus also security. While the Harmonized Index of Consumer Prices covers essential goods, examining luxury goods separately in the context of inflation, represent distinct category of products that often has different consumption patterns compared to other household items. The purpose of the study is to determine the influence of inflation on the luxury goods market in European Union countries, to identify problematic issues, as well as to provide proposals for supplementing the regulatory framework. To implement the study the present paper uses correlations analysis and the market size statistics in comparison with Gini index and Human Development Index.