Izmaiņas īstenotajā rīcībpolitikā etniskās integrācijas kontekstā Latvijā kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī

Abstract

Bakalaura darba tēma: “Izmaiņas īstenotajā rīcībpolitikā etniskās integrācijas kontekstā Latvijā kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī”. Mērķis: izpētīt Latvijas īstenoto integrācijas politiku attiecībā pret krievvalodīgo minoritāti, sekojot Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Pētījuma teorētisko ietvaru veido plaša autoru klāsta akadēmisko diskusiju atspoguļojums par etniskās piederības un starpetnisko attiecību teorētiskajiem aspektiem, kā arī integrācijas teoriju un rīcībpolitikas iznākumu un rezultātu konceptualizācijas. Autoru vidū ir sociologs Rodžerss Brubeikers (Rogers Brubaker), pētniece Andrada Costoiju (Andrada Costoiu), socioloģe Brigita Zepa, etnisko konfliktu pētnieks Radžara Gangulī (Rajar Ganguly), sociologs Džeimss Rekss u.c. Darbs izstrādāts kvalitatīvā pētījuma stratēģijā, izdalot no teorētiskās literatūras analīzes kritērijus, kuri piemēroti individuālo gadījumu kopas analīzei, ko veidoja Latvijas definētie vēlamie etniskās integrācijas politikas rezultāti, 8 integrācijas rīcībpolitikas lēmumi (dokumenti) trīs kategorijās, kas attiecas uz krievvalodīgo minoritāti. Papildus analīzei un kontekstam tiek analizēts arī plašs sekundāro datu klāsts. Pētījumā pierādījās visaptveroša rīcībpolitikas iznākumu virzība uz primāri asimilācijas principos balstītu politiku krievvalodīgās minoritātes integrācijas kontekstā Latvijā, vairumā gadījumu atbilstot deklarētajiem vēlamajiem rīcībpolitikas rezultātiem.

Topic of the bachelor’s thesis: ”Changes in ethnic integration policy in Latvia since the full-scale Russian invasion of Ukraine on February 24, 2022”. The study seeks to investigate Latvia's integration policy towards the Russian-speaking minority following Russia's full-scale invasion of Ukraine on February 24, 2022. The theoretical framework reflects the academic discussions on the theoretical aspects of ethnicity and inter-ethnic relations from a wide range of authors. Additionally, conceptualizations of the policy outcomes and outputs and integration strategies are provided. Sociologist Rogers Brubaker, researcher Andrada Costoiju, sociologist Brigita Zepa, ethnic conflict researcher Rajar Ganguly, sociologist James Rex are among a few authors cited. The study was designed in a qualitative research strategy, separating analysis criteria from the theoretical literature, which are utilised to analyse a set of individual cases, namely 8 integration policy decisions reflecting policy outputs (documents) in three categories, which refer to the Russian-speaking minority. These are also compared to the desired ethnic integration policy outcomes defined in planning documents of Latvia. Additional secondary data analysis is conducted for further conclusions and context. The study concluded that a comprehensive change in direction of policy outcomes has occurred since Russia’s full-scale invasion of Ukraine towards a policy primarily based on the principles of assimilation. These changes in integrating the Russian-speaking minority in Latvia correspond to the declared desired policy outcomes in most cases.