Dubultpilsonības tiesību vēsturiskie un tiesību filozofiskie aspekti
Author
Vegnere, Una
Co-author
Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
Advisor
Grigore-Bāra, Elīna
Date
2024Metadata
Show full item recordAbstract
Bakalaura darba tēma “Dubultpilsonības tiesību vēsturiskie un tiesību filozofiskie aspekti”. Darba mērķis ir veicināt padziļinātu izpratni par pilsonības un dubultpilsonības jēdzienu un to vēsturisko attīstību, kā arī analizēt dubultpilsonības tiesību filozofiskos aspketus un nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Lai sasniegtu šo mērķi sākotnēji tiek aplūkots pilsonības jēdziens Eiropā, sākot no Senās Grieķijas un Romas laikiem līdz pat mūsdienām, savukārt dubultpilsonība kā relatīvi jauns jēdziens aplūkots no deviņpadsmitā gadsimta skeptiskās līdz mūsdienu liberālai izpratnei. Latvijas Republika ir piemērs, kā īsā laikā periodā no dubultpilsonības noliedzošās izpratnes nonāk līdz dubultpilsonibas institūta ieviešanai. Tika analizēti dubultpilsonības filozofiskie aspekti, atklājot to caur personas un nacionālās identitātes jēdziena saturu, un dubultpilsoņa attiecības ar valsti, iekļaujot interviju ar diasporas pārstāvi. Darbā ir secināts, ka Latvijas gadījumā, pēc neatkarības atjaunošanas, dubultpilsonības institūta ieviešanas noteicošais faktors bija valsts nepārtrauktības doktrīna, savukārt pēc iestāšanās ES arvien lielāku nozīmi ieguva globalizācijas procesi, kuru dēļ dubultpilsonības institūts kļuvis par neizbēgamu nepieciešamību. Tiek secināts, ka nacionālā identitāte palīdz izprast, kādā veidā formālās tiesības būt dubultpilsoņiem tiek izmantotas. The topic of the bachelor's is "Historical and philosophical aspects of dual citizenship rights". The aim of the work is to promote a deeper understanding of the concepts of citizenship, dual citizenship and their historical development, as well as to analyze the philosophical aspects of dual citizenship rights and its importance in modern society. In order to achieve this goal, the concept of citizenship in Europe is initially examined, starting from Ancient Greek and Roman times until today, citizenship as a relatively new concept is examined from the skepticism of the nineteenth century to the modern liberal understanding. The Republic of Latvia is an example of how, in a short period of time, from the negative understanding of dual citizenship comes to implementation of the dual citizenship institute. Philosophical aspects of dual citizenship were analyzed, revealing it through the content of the concept of person and national identity, and the relationship of a dual citizen with the state, including an interview with a representative of the diaspora. The work concludes that in the case of Latvia, after the restoration of independence, the dominant factor of the institute of dual citizenship was the doctrine of state continuity, however after joining the EU, globalization processes were increasingly important, due to which the institute of dual citizenship became an inevitable necessity. It is concluded that national identity helps to understand how the formal right to be dual citizens is used.