Krievijas - Ukrainas kara laika diplomātija: karojošo valstu savstarpējo pārrunu attīstība un konflikta mediācijas dinamika no 2022. gada 24 februāra līdz 2024. gada 24. februārim

Abstract

Maģistra darba tēma ir Krievijas - Ukrainas kara laika diplomātija: karojošo valstu savstarpējo pārrunu attīstība un konflikta mediācijas dinamika no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 24. februārim. Darba mērķis ir izpētīt Krievijas-Ukrainas kara laikā īstenotās diplomātiskās mijiedarbības un karadarbības (vardarbības) korelācijas dinamiku darba tēmā determinētajā periodā. Darba teorētisko ietvaru veido no piespiešanas teoriju kopas atvasinātās kara eskalācijas/de-eskalācijas pārrunu teorija, kara pārrunu modeļa pieeja un bruņoto konflikti mediācijas un risku pārvaldības teorija Izmantojot novatorisku kvantitatīvo datu kodificēšanas metodoloģiju un datu pirmavotu kvalitatīvo analīzi, darbā ir meklētas atbildes uz jautājumu, kāda korelācija pastāv starp karadarbības (vardarbības) intensitātes un diplomātiskās mijiedarbības intensitātes izmaiņām. Empīriskā materiāla pamatā ir no vairākiem analītiskiem centriem, piemēram, CIT un ISW, kā arī Krievijas un Ukrainas informācijas avotiem gūtie kvantitatīvie un kvalitatīvie dati. Labākai analīzei tika pētīti pirmavoti (materiāli karojošo valstu valodās – krievu un ukraiņu). Analizējot Krievijas-Ukrainas pilnmēroga kara trīs fāzēs notikušos procesus, tiek secināts, ka tiešās diplomātiskās mijiedarbības iniciatīvai un procesam ir nepieciešama ir nepieciešama sistemātiska karadarbības (vardarbības) intensitātes palielināšanās, bet netiešās diplomātiskās mijiedarbības procesam ir nepieciešama sistemātiska karadarbības (vardarbības) intensitātes rutinizācijas nodrošināšana.

The topic of the master's work is Russia - Ukraine Wartime Diplomacy: Developments in Peace Talks and Dynamics of Conflict Mediation from February 24, 2022 to February 24, 2024. The aim of the work is to study the correlation dynamics of diplomatic interaction and warfare (violence) during the Russia-Ukraine war in the period determined by the topic of the work. The theoretical framework of the work consists of the negotiation theory of war escalation/de-escalation, the approach of the war negotiation model and the theory of mediation and risk management of armed conflicts derived from a set of coercion theories. Using an innovative quantitative data codification methodology and qualitative analysis of primary data sources, the work seeks answers to the question of what a correlation exists between changes in the intensity of warfare (violence) and the intensity of diplomatic interaction. The empirical material is based on quantitative and qualitative data obtained from several analytical centers, such as CIT and ISW, as well as Russian and Ukrainian information sources. For a better analysis, primary sources were studied (materials in the languages of the warring countries – Russian and Ukrainian). Analyzing the processes that took place in the three phases of the Russian-Ukrainian full-scale war, it is concluded that the initiative and process of direct diplomatic interaction requires a systematic increase in the intensity of warfare (violence), while the process of indirect diplomatic interaction requires a systematic routinization of the intensity of warfare (violence).