Ierobežojumi sodītām personām tiesību normās un sociālajā realitātē

Abstract

Maģistra darba “Ierobežojumi sodītām personām tiesību normās un sociālajā realitātē” mērķis ir konstatēt sodītām personām pieejamos resocializācijas līdzekļus, noteikt, vai tie sasniedz resocializācijas mērķi. Darba ietvarā tiks analizēts socializācijas un deviācijas jēdziens, pamatojot to nozīmi personas resocializācijas procesā, kā arī tiks analizēts resocializācijas jēdziens un konkrētā procesa attīstība Latvijas sodu izpildes institūcijās. Visbeidzot tiks apskatīti ierobežojumi, ar kuriem sodītām personām jāsaskaras ne tikai pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē, bet arī pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Maģistra darbā autore apzināja būtiskākos trūkumus resocializācijas procesa īstenošanā un ierobežojumus, kuru dēļ sodītas personas nespēj pilnvērtīgi reintegrēties sabiedrībā, un secināja, ka kaut arī likumdevējs un sodu izpildes institūcijas ir ieviesušas dažādus resocializācijas līdzekļus, kamēr notiesāto resocializācijai netiks piešķirts lielāks finansējums, netiks būtiski uzlabota ieslodzījuma vietu infrastruktūra un kamēr netiks piesaistīti kvalificēti darbinieki, resocializācija būs formāla un nesasniegs tās mērķi attiecībā uz plašāku notiesāto loku.

The aim of master’s thesis “Restrictions of convicted persons in legal norms and social reality” is to identify the available means of resocialization for convicted individuals and determine whether they achieve the goal of resocialization. Within the scope of the thesis, will be analysed concept of socialization and deviation, substantiating their significance in the process of individual resocialization, as well as the concept of resocialization and the specific development of this process within Latvian penal institutions. Finally, in the master’s thesis will be analysed the constraints faced by convicted individuals not only after serving their sentence but also after the expungement or removal of their criminal record. In the master’s thesis, the author identified the most significant shortcomings in the implementation of the resocialization process and constraints preventing convicted individuals from fully reintegrating into society and concluded that although legislator and penal institutions have implemented various means of resocialization, without greater funding allocated to the resocialization of prisoners, significant improvements to prison infrastructure, and the recruitment of qualified staff, resocialization will remain superficial and fail to achieve its objectives in relation to a broader range of convicts.