Pierādīšana un pierādījumi procesā par noziedzīgi iegūtu mantu

Abstract

Tā kā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu mantas izcelsmes izvērtējums notiek pirmstiesas kriminālprocesā, kad personas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vēl nav pierādīta, šāds regulējums var nepamatoti ierobežot personas tiesības uz īpašumu. Līdz ar to šim procesas ne tikai ir jābūt skaidrām piemērošanas robežām, bet arī tiesu praksei procesos par noziedzīgi iegūtu mantu ir jābūt vienveidīgai un konsekventai. Pētījuma mērķis ir definēt procesa par noziedzīgi iegūtu mantu piemērošanas robežas, noskaidrot pierādīšanas priekšmetu un subjektus procesā, kā arī sniegt juridisku vērtējumu atsevišķiem procesā izmantojamiem pierādījumu veidiem. Šī mērķa sasniegšanai darbā tiek plaši analizēta tiesu prakse procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Darba rezultātā autors nonāca pie secinājuma, ka uz procesu par noziedzīgi iegūtu mantu tiek nepamatoti attiecinātas vairākas Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas, kā arī tiesu praksē dominē kļūdains uzskats par Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojuma un tipoloģiju juridisko statusu.

Since the proceeding regarding criminally acquired property occurs in pre-trial criminal proceedings, before a person's guilt in committing a criminal offense has been proven, such regulation may unjustifiably restrict a person's rights to property. Therefore, this process not only needs clear application boundaries but also requires consistent and uniform judicial practice in cases involving criminally acquired property. The aim of the study is to define the boundaries of applying the proceedings regarding criminally acquired property, clarify the objects and subjects of proof in the process, and provide a legal assessment of specific types of evidence used in the process. To achieve this goal, the study extensively analyses judicial practice in cases involving criminally acquired property. As a result of the study, the author concludes that several provisions of the Criminal Law and Criminal Procedure Law are unjustifiably applied to the proceeding regarding criminally acquired property, and there is a mistaken belief prevalent in judicial practice regarding the legal status of reports from the Financial Intelligence Unit and its typologies.