Iekšējo normatīvo aktu piemērošana de iure un de facto

Abstract

Saskaņā ar mūsdienu Latvijas tiesību avotu doktrīnu, par patstāvīgiem pamatavotiem tiek atzīti normatīvie akti. Taču, ja sīkāk aplūkot normatīvā tiesību akta jēdzienu, top skaidrs, ka normatīvie akti ir iedalāmi iekšējos un ārējos normatīvajos aktos. Iekšējie normatīvie atšķirībā no ārējie normatīvajiem aktiem, nesatur tiesību normas. Ievērojot, ka iekšējo normatīvo avotu jēdziens ir maz pētīts un sastopams tikai fragmentārajā uz valsts pārvaldes organizāciju vērstajā tiesiskajā regulējumā, autors analizē iekšējā normatīvā akta juridisko dabu, kā arī atbild uz jautājumu, kāda veida normas satur iekšējiem normatīvie akti, kā arī salīdzina un pretnostata dažādus reālos iekšējo normatīvo aktu piemērus. Tāpat darbā sniegts ieskats pašreizējās situācijas vēsturiskās izveidošanās kontekstā.

According to the modern Latvian doctrine of legal sources, normative acts are recognized as independent basic sources. However, if we take a closer look at the concept of normative legal act, it becomes clear that normative acts can be divided into internal and external normative acts. Internal normative acts, unlike external normative acts, do not contain legal norms. Noting that the concept of internal normative acts is little studied and is found only in the fragmentary legal framework focused on the organization of state administration, the author analyzes the legal nature of the internal regulatory act, as well as answers the question of what type of norms are contained in internal regulatory acts, as well as compares and contrasts various real examples of internal regulatory acts. The work also provides an insight into the context of the historical development of the current situation.