Hibrīdā kultūridentitāte arābu emigrācijas literātu darbos

Abstract

Promocijas darbā pētīta hibrīdās kultūridentitātes veidošanās, izpausmes un atveidojums arabofonajā, anglofonajā un frankofonajā arābu emigrācijas literatūrā kopš 20. gs. sākuma, analizējot 12 romānus, publicētus laikposmā no 1911. līdz 2010. gadam, kuri vēsta par arābu emigrantu pieredzi Rietumos, arābu diasporas dzīvi, starpkultūru saziņu un identitātes meklējumiem hibrīdā vidē, kā arī virkni papildavotu, tai skaitā, minēto romānu autoru intervijas un eseju krājumus. Promocijas darba avoti skatīti arī plašākā literāri vēsturiskā kontekstā un saistīti ar autoru dzīves notikumiem un uzskatiem, aplūkota šo darbu recepcija dažādās valstīs, lasītāju un literatūrkritiķu viedoklis. Darbā tika izpētīts arabofonās, anglofonās un frankofonās arābu emigrācijas literatūras veidošanās process atkarībā no kultūrlingvistiskās vides rakstnieku dzimtenē un jaunajā mītnes zemē, apskatot atsevišķi mahdžara, arabofonās, anglofonās un frankofonās literatūras specifiku un nosakot kultūridentitātes hibridizāciju ietekmējošie faktorus arābu kultūras un Rietumu kultūras saskarsmē dažādos laikposmos. Pētījumā analizēta Rietumu, it īpaši, Francijas kultūrpolitikas un kristiešu misionāru ietekme uz arābu kultūrvides hibridizāciju gan arābu zemēs, gan diasporā, apskatot kultūras hibridizācijas centrus noteiktos laikposmos. Izpētīta arī šajos apstākļos radušās arabofono, anglofono un frankofono arābu emigrācijas literāro darbu kultūrpiederība, analizējot kultūridentitātes hibridizācijas izpausmes. Promocijas darba ietvaros tika raksturotas arābu emigrācijas rakstnieku attēlotās hibrīdās kultūridentitātes tipoloģiskās iezīmes, izdalot trīs hibrīdās kultūridentitātes pamatkategorijas: savstarpēji papildinošā, savstarpēji izslēdzošā un intrapersonāli antagonistiskā kultūridentitātes hibridizācija. Minētie kultūridentitātes paveidi pētīti, analizējot arābu emigrācijas literātu darbus, kuri kategorizēti atbilstoši tajos aprakstītajam kultūridentitātes hibridizācijas paveidam. Darbā atklātas un ar piemēriem ilustrētas analizētajos literārajos darbos ietvertās binārās opozīcijas, kuras demonstrē avotos aprakstīto kultūridentitāti un pasaulsuzskatu. Interpretēti zīmīgākie motīvi un simboli analizētajos avotos. Raksturotas hibrīdās identitātes izpausmes promocijas darba avotos, tai skaitā, autora paustās vērtības un piederība noteiktai kultūrai, reliģiskai un sabiedriskai grupai, autora iecerētais lasītāju loks, diskutablie jautājumi un risinātās problēmas kultūru kontakta situācijā.

The present doctoral thesis explores the formation, manifestations and representation of the hybrid cultural identity in the arabophone, anglophone and francophone Arab emigration literature since the beginning of the 20th century. The primary sources of the thesis are 12 novels, published between 1911 and 2010, which tell about the experience of Arab emigrants in the West, the life of the Arab diaspora, intercultural communication and the search for identity in a hybrid environment. The additional sources include interviews and essays by the authors of the analyzed novels. These sources are also viewed in a wider literary-historical context and as related to the views and experiences of their authors, taking also in account the opinions of readers and literary critics. Within the study, the process of formation of arabophone, anglophone and francophone Arab emigration literature is examined in the context of a specific cultural-linguistic environment in the writers' native land and the new home country, discerning the following categories: the arabophone, anglophone, francophone and the Mahjar literature. The factors affecting the hybridization of cultural identity in the contact between Arab culture and Western culture in different periods are determined. The influence of the West, especially via the French cultural policy and with the help of Christian missionaries, on the hybridization of the Arab cultural environment, both in the Arab countries and in the diaspora, is analyzed. The cultural affiliation of the literary works of arabophone, anglophone and francophone Arab emigration writers that arose under these conditions is investigated. The typological features of hybrid cultural identity depicted by Arab emigration writers are characterized, distinguishing three basic categories: additive, subtractive, and intrapersonally antagonistic cultural identity hybridization. The binary oppositions contained in the analyzed literary works are exposed and illustrated with examples as representing the described cultural identity and worldview. The most significant motifs and symbols in the analyzed sources are interpreted. The values and belonging to a certain culture, religious and social group, intended readership, debatable issues and solved problems in the situation of contact between cultures, as described by the authors, are characterized and analyzed in relation to the process of identity hybridization.