Tiesneša iekšējās pārliecības nozīme tiesas spriešanā

Abstract

Maģistra darbā “Tiesneša iekšējās pārliecības nozīme tiesas spriešanā”, atzīts, ka “tiesnesis” ir ne vien amats kā juridiska kategorija, bet arī cilvēka dzīves laikā iegūts statuss, kas veidojas mijiedarbojoties profesionālajai, personīgajai un sociālajai kompetencei. Cilvēka saprāts ir noteicošais ceļā uz pārliecības gūšanu pār lietām un to mēriem dzīvē, tostarp tiesvedības procesos. Pētījumā izdarīts secinājums, ka tikai saprātīgs cilvēks spējīgs spriest un domāšanas procesa rezultātā gūt savu iekšējo pārliecību pār attiecīgu jautājumu noregulējumu. Tiesneša iekšējā pārliecība ļauj tiesnesim īstenot savu individuālo redzējumu, vienlaikus ievērojot personas tiesības uz taisnīgu tiesu un citus ierobežojumus, ko uzliek demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipi. Darbā secināts, ka tieša tiesneša iekšējās pārliecības izpausme ir tiesnešu atsevišķo domu paušana, kas kā iespēja paredzēta Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta departamentu un Satversmes tiesas tiesnešiem. Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka tiesneša iekšējā pārliecība neapdraud personas tiesības uz taisnīgu tiesu, ja vien tā tiek izmantota, nepārkāpjot likumā noteiktās normas un kalpo tiesību mērķa – cilvēka cieņas aizsardzības nodrošināšanai.

In the master's thesis “The value of a judge's inner conviction while administrating justice”, it is acknowledged that a “judge” is not only a position as a legal category, but also a status acquired during a person's lifetime, which is formed by the interaction of professional, personal and social competence. Human reasoning is the decisive factor in forming convictions about matters and their measures in life, including judicial processes. Only a rational person is capable of judging and, through the process of thought, forming their inner conviction about the regulation of relevant issue. The judge’s inner conviction enables them to implement their individual perspective while simultaneously respecting individual’s rights to fair trial and other constraints imposed by principles of a democratic state. The thesis concludes that the direct expression of a judge’s inner conviction is separate opinion, provided as an opportunity for judges of the Senate Department of the Supreme Court of the Republic of Latvia and judges of the Constitutional Court. As a result of the thesis, it is determined that a judge’s inner conviction does not jeopardize individual’s rights to fair trial, as long as it is used without violating the norms established by the law and serves the purpose of protecting human dignity.