Nacionālās procesuālās autonomijas pieļaujamība un robežas konkurences tiesībās

Abstract

Konkurences tiesību kontekstā, kuras Latvijas likumvides ietvaros likumdevējs centies harmonizēt ar Eiropas Savienības konkurences tiesībām, pastāv nacionālās procesuālās autonomijas princips. Balstoties uz šo principu, katra Eiropas Savienības dalībvalsts patstāvīgi ievieš savus likumus procesuālu jautājumu risināšanai. Zināms, ka paralēli šim principam pastāv arī Eiropas Savienības tiesību virsvadības princips, kas prima facie kolidē ar nacionālās procesuālās autonomijas principu. Tomēr šajā sakarā procesuālo “autonomiju” ierobežo citi principi – efektivitātes princips un ekvivalences princips – , un papildus tam procesuālā autonomija nav piemērojama, kad jau pastāv Eiropas Savienības procesuālie noteikumi. Tomēr no Konkurences padomes prakses izriet uzskatāmas pretrunas nacionālās procesuālās autonomijas pielietošanā. Tādējādi maģistra darba mērķis ir noskaidrot nacionālās procesuālās autonomijas pieļaujamību un identificēt šī principa piemērošanas robežas Konkurences tiesībās.

In the context of Competition law, which the Latvian legislator has sought to harmonize with European Union Competition law, the principle of national procedural autonomy is established. Based on this principle, each Member State of the European Union independently introduces its own laws to deal with procedural matters. It is known that this principle is paralleled by the principle of the primacy of European Union law, which prima facie conflicts with the principle of national procedural autonomy. However, in this context, procedural “autonomy” is limited by other principles – the principle of effectiveness and the principle of equivalence – and, additionally, procedural autonomy is not applicable where European Union procedural rules already exist. However, the practice of the national Competition Council shows apparent inconsistencies in the application of national procedural autonomy. The aim of the Master’s thesis is therefore to clarify the admissibility of national procedural autonomy and to identify the limits of the application of this principle in Competition law.