| dc.description.abstract | Marijas Pēkšēnas (1845-1903), mājskolotājas, tautiskā laikmeta rakstnieces, pirmās latviešu dramaturģes sieviets luga 'Gertrūde" sarakstīta Vecatē 1869./19870. gadā par jaunas sievietes konfliktu ar sabiedrību. 1870. gadā Rīgas Latviešu biedrības konkursā tā ieguva 1. godalgu, bet tautas atmodas ideju dēļ cenzūra aizliedza lugu izrādīt. 1877: Luga "Ģertrūde" iestudēta Rīgas Latviešu teātrī. Marijas Pēkšēnas luga "Ģertrūde" balstīta laikmeta sadzīves realitātē un, neskatoties uz sentimentālisma klātbūtni, sevišķi mīlestības sižetā, luga piederīga reāli psiholoģiskajam virzienam. Lugas saturā nozīmīgas ir jaunlatviešu idejas un tautiskās atmodas centieni.
Ģertrūdes tēlā lugā atklāts sievietes nelīdztiesīgais, nebrīvais stāvoklis toreizējā sabiedrībā. Ģertrūde veidota kā cietēja, viņai piemīt kristīgā garā audzinātas jaunavas tikumi, kas saistās ar paļāvību uz augstāku taisnību. Lugu konkursa vērtējumā pie Ģertrūdes tikumiem atzīmēta dievbijība tēvzemes un tautas mīlestība, labsirdība un pacietība, taču turpat arī piemetināts, ka Ģertrūdei "nav dzīšanās pret savu likteni cīnīties, viņai trūkst darīšanas spēks: viņa tik prot visu nelaimi ar pacietību panest" ("Baltijas Vēstnesis" 1870, nr. 48). Lugā jūsmīgi izteikta pārliecība par darbu tautas labā un ticība jaunlatviešu idejām un progresam. Atalgots tiek tikums, bet ļaunums saņem pelnīto sodu. Avots: https://www.literatura.lv/darbi/417691 | en_US |
