Satura un formas opozīcijas Ovidija darbā "Skumjās elēģijas"

Abstract

Maģistra darba “Satura un formas opozīcijas Ovidija darbā Skumjās elēģijas” mērķis ir izpētīt satura un formas opozīciju konstruējumu un nozīmi Ovidija darbā Skumjās elēģijas. Darba teorētiskajā daļā apzināts dzejas krājuma vēsturiskais pamats, Ovidija trimdas dzejas un trimdas literatūras raksturiezīmes, un literārās tradīcijas kontekstā pētīts opozīcijas, antonīma, oksimorona un antitēzes jēdziens. Darba praktiskajā daļā atlasītas opozīciju atainojošas tekstvietas, klasificētas un analizētas tajās saskatāmās opozīcijas atainojums un funkcionalitāte. Pētījuma rezultātā veidota opozīciju klasifikācija, tās iedalītas stilistiskajās un saturiski kontekstuālajās opozīcijās. Analizētas atlasītās opozīciju ieklaujošās tekstvietas, opozīcijas atainojums un funkcionalitāte tekstā. Apstiprināta izvirzītā hipotēze, ka Ovidija darbā Skumjās elēģijas saskatāms plašs satura un formas opozīciju iekļāvums, kas ataino dzejnieka iekšējo sajūtu pasauli un tās trimdas rezultātā piedzīvotās pārmaiņas, atklājot darba poētisko potenciālu.

The aim of the master’s Thesis “The Oppositions of Content and Form in Ovid’s Tristia” is to research the opposition of content and form, its construction and meaning in Ovid’s Tristia. In the theoretical part of the work the historical background of the poetry collection and the characteristics of Ovid’s exile poetry and exile literature in general is realized. The concept of opposition, antonym, oxymoron, and antitheses is explored in the context of literary tradition. In the practical part of the research citations including an opposition are selected and categorized. The depiction and functionality of the oppositions is then analysed. As a result of the study the oppositions are categorized and divided into stylistic and contextual oppositions. The depiction and function of opposition has been analysed. The hypothesis has been proven, Ovid’s Tristia includes extensive use of the oppositions of content and form. They portray the poet’s inner world of emotions and the changes caused by exile, revealing the works poetic potential.