Cukurs kā stresa mazināšanas līdzeklis studējošo vidū

Abstract

Bakalaura darbā analizēta cukura lietošanas loma kā emocionālās pašregulācijas mehānisms studentu vidū stresa apstākļos. Ņemot vērā akadēmiskā stresa ietekmi uz veselību un uzvedību, uzmanība pievērsta saldumu lietošanas biežumam un tās saistībai ar subjektīvo pašsajūtu. Pētījumā izmantota kvantitatīvā pieeja, izmantojot strukturētu anketu, kuru aizpildīja 118 studenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Rezultāti liecina, ka 59,3% studentu stresa laikā palielinās cukura patēriņš, bet tikai 10,2% uzskata šo rīcību par efektīvu stresa pārvarēšanas stratēģiju. Visbiežāk saldumu lietošana tiek saistīta ar īslaicīgu emocionālu atvieglojumu. Studentu stresa līmenis kopumā vērtēts kā augsts īpaši 2. un 3. kursa studentu vidū, un galvenie izjustie simptomi ir trauksme un nogurums. Darbs sniedz ieskatu studentu uzvedībā stresa apstākļos un var kalpot par pamatu praktiskiem risinājumiem veselības veicināšanā augstākās izglītības iestādēs.

The bachelor thesis analyzes the role of sugar consumption as a mechanism of emotional self-regulation among students in stressful situations. Considering the impact of academic stress on health and behavior, the focus is on the frequency of sweet consumption and its relation to subjective well-being. The study applied a quantitative method using a structured questionnaire completed by 118 students aged 18 to 24. Findings indicate that 59.3% of respondents consume more sugar during stressful periods, although only 10.2% consider it an effective coping strategy. Most students associate sweets consumption with short-term emotional relief. The highest stress levels were reported by 2nd and 3rd-year students, with anxiety and fatigue being the most common symptoms. The thesis provides insight into student behavior under stress and may support practical health promotion in higher education.