Regulāri miniuzdevumi iepriekšējo zināšanu aktualizēšanai

Abstract

Šajā diplomdarbā aplūkota iepriekšējo zināšanu un prasmju aktivizēšana 8. klases matemātikas stundās kā būtisks mācību procesa elements, kas nodrošina skolēnu gatavību un motivāciju jauna satura apguvei. Teorētiskajā daļā balstoties uz Atkinsona–Šifrina daudzlīmeņu un Baddeleja darba atmiņas modeļiem, skaidrots, kā īsie miniuzdevumi palīdz pārvietot mācību saturu no īstermiņa uz ilgtermiņa atmiņu, samazinot aizmirstību, savukārt Ausubela priekšzināšanu koncepcija un Ebbinghausa aizmirstības līkne uzsvērti miniuzdevumu lomu zināšanu atsaukšanā un nostiprināšanā. Empīriskajā daļā veikta skolēnu priekšzināšanu diagnostika, izstrādāti un skolotāja vadībā veiktā eksperimenta ietvaros pielietoti tematiskie miniuzdevumi, kas stundu sākumā ļauj identificēt zināšanu robus, nostiprināt būtiskos jēdzienus un vienlaikus kalpo par formatīvu atgriezenisko saiti. Skolēnu snieguma un kvalitatīvo aptauju rezultāti atklāj, ka metodes regulāra ieviešana uzlabo gan koncentrēšanos un iesaisti, gan pārliecību par savām spējām, kā arī veicina gan individuālu progresu, gan kopējās klases dinamikas pozitīvas pārmaiņas. Diplomdarbs ietver detalizētas miniuzdevumu izstrādes un organizācijas rekomendācijas un piemērus.

This thesis examines the activation of prior knowledge and skills in 8th-grade mathematics lessons as a key instructional element that enhances students’ readiness and motivation for new content. The theoretical section, drawing on the Atkinson–Shiffrin multi-store and Baddeley’s working memory models, explains how brief “mini-tasks” facilitate transfer of learning from short-term to long-term memory and reduce forgetting, while Ausubel’s prior knowledge theory and Ebbinghaus’s forgetting curve highlight the role of these tasks in knowledge retrieval and consolidation. In the empirical part, student pre-knowledge was diagnosed, and thematic mini-tasks were developed and implemented under teacher guidance to identify knowledge gaps, reinforce essential concepts, and serve as formative feedback. Student performance data and qualitative surveys demonstrate that regular use of this approach improves focus, engagement, and self-confidence, fostering both individual progress and positive shifts in overall class dynamics. The thesis provides detailed recommendations and examples for designing and organizing mini-tasks.